Latvijas
mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus atvēršanas pārcelšana
no 1. aprīļa uz 2015. gada sākumu ir likumsakarīgs
solis, ko nosaka līdz šim nekorektā un pretrunīgā informācija
par šā procesa sagaidāmo ietekmi uz patērētājiem. Tomēr tikai
termiņu pārcelšana nenovērsīs škēršļus, kas liedz tirgus
atvēršanai Latvijā kļūt par efektīvu un uz patērētāju
ieguvumiem vērstu procesu – gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Jau
tagad ir jāpievēršas būtiskāko tirgus problēmu risināšanai,
lai no šāda soļa būtu patiess labums un tas palīdzētu veidot
mājsaimniecību tirgu kā vidi, kurā konkurē vairāki aktīvi
tirgotāji un patērētājam ir plaša piedāvājumu izvēle ar
iespējami labāko cenu.
Pārvades sistēmas operatoriem jānodrošina
instrumenti, kas ļautu fiksēt izmaksas elektroenerģijas pārvadei
pāri Igaunijas-Latvijas robežai. Tāpat arī nepieciešams
pārskatīt mājsaimniecību tirgus darbību regulējošo
likumdošanu, novēršot situāciju, ka tirgotājiem tiek uzspiests
konkrēts klientu apkalpošanas modelis un funkcijas. Jau tagad
redzams, ka šīs problēmas rada nozīmīgas barjeras tirgotāju
interesei par dalību tirgū un savus piedāvājumus divus mēnešus
pirms tirgus atvēršanas ir izteikuši vien divi tirgotāji.
Radusies
situācija arī rosina uzdot nopietnu jautājumu – kādu
informāciju politiķi izmantoja, analizējot izvēlēto tirgus
atvēršanas plānu un likumdošanas izmaiņas? Piemēram,
sagaidāmais cenu kāpums nebūtu pārsteigums, ja, to prognozējot,
netiktu manipulēts ar salīdzinājumu pret Pamata tarifu, nevis
Starta tarifu, pēc kura norēķinās aptuveni puse mājsaimniecību
un Ekonomikas ministrija cenu prognozēm izmantotu plašāku
elektroenerģijas tirgus speciālistu viedokli. Šādi pēkšņi
atklājumi par tirgus atvēršanas ietekmi tikai parāda zemo
izpratni par elektroenerģijas tirgus darbību un visaptverošas
informācijas trūkumu lēmumu pieņēmēju vidū.
