Elektroenerģijas tirgus atvēršana
mājsaimniecībām ar 2014.gada 1.aprīli – prātu mulsinošs,
nesaprotams cirks. Tiesa, šoreiz ne bez maksas un ne par velti –
klaunu vietā kārtējo reizi ir Latvijas sabiedrība. Par šo
“cirku” maksās mājsaimniecības, kurām elektrības rēķins
ar 1.aprīli pieaugs par 40%. Ieguvējs būs
AS “Latvenergo”, kura ienākumi pieaugs par 8,4 miljoniem eiro,
jo pēc jaunajiem tarifiem elektroenerģijas tirdzniecības izmaksas
paredz pieaugumu 2,5 reizes. Situācijā, kādā esam pašlaik, kad
tauta eksistē, nevis normāli dzīvo un liela daļa sabiedrības jau
šobrīd dzīvo zem iztikas minimuma, par deputātu bezatbildīgo
rīcību mēs būsim spiesti maksāt mēs ar savu naudu, nokļūstot
atpakaļ zem iztikas minimuma vai grimstot vēl dziļāk nabadzības
purvā.
LR Saeima, atbalstot galīgajā lasījumā
grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, nolēma, ka visi
elektroenerģijas lietotāji, tostarp arī mājsaimniecības, kļūs
par elektroenerģijas tirgus dalībniekiem no 2014.gada 1.aprīļa,
tādējādi gandrīz 850000 mājsaimniecību pirks elektroenerģiju
tirgū, izvēloties sev izdevīgāko piedāvājumu.1
Rodas jautājums, kāpēc, kopš 2007.gada gatavojoties elektrības
tirgus atvēršanai,2
netika sagatavots tirgus citu konkurentu ienākšanai, bet vienkārši
formāli parakstīti dokumenti par tā atvēršanu? Ir taču skaidrs,
ka elektroenerģijas tirgus būs tikai formāli brīvs un atvērts,
jo, piemēram, starpsavienojuma ar Eiropas Dienvidiem nav vispār,
bet starpsavienojums ar Skandināviju ir ar pārāk mazu jaudu (starp
citu – viens no iemesliem, kāpēc igauņi nenāk mūsu tirgū ar
piedāvājumu).
Pašlaik tirgus ir sagatavots vienam – tam pašam
AS ”Latvenergo”, pārējie patiesībā ir starpnieki jeb
pārpircēji. Ir grūti saprotama situācija, kad brīva tirgus
apstākļos cieš patērētāji, pieredzot elektrības cenas
pieaugumu, nevis otrādi. Veiksmīga konkurence ir solis tuvāk
gan ekonomiskajai izaugsmei, gan apmierinošiem pakalpojumiem par
pieņemamām cenām. Diemžēl prasības, kas iestrādātas Ministru
Kabineta noteikumos, rada šķēršļus konkurentu ienākšanai
Latvijas elektrības tirgū. AS “Eesti Energia” Latvijas
meitasfirma SIA “Enefit” piedāvājumu mājsaimniecībām
neizteiks, par iemeslu minot arī barjeras, kas iestrādātas
Ministru Kabineta noteikumos. Taču tirgus
atvēršana ir iespēja, kā bremzēt cenu kāpumu un apzinoties, ka
cenu kāpšana turpināsies, ir būtiski veidot konkurenci. Latvijas
valdība ir izdarījusi visu, lai monopoluzņēmumuapozīcijas būtu
stabilas. Rodas jautājums, vai valsts uzņēmumam, kurš apgādā
savas valsts iedzīvotājus un uzņēmumus, ir jāgūst peļņa un
jāmaksā valstij dividendes,
kas faktiski ir enerģijas nodoklis patērētājiem.3
Ar elektroenerģijas cenas pieaugumu
ekonomiski aktīvie iedzīvotāji tiks nospiesti uz ceļiem.
Ekonomikas ministrs V.Dombrovskis 5.februāra LTV raidījumā
“Sastrēgumstunda” –
http://www.ltv.lv/lv/raksts/05.02.2014-sastregumstunda.id24466/
– demonstrēja augstāko cinismu un tautas problēmu neizpratni,
paziņojot: “Kam ir, tam jāmaksā!”.
Žēl, ka mehānismi, ar kuriem noteikt, “kuri
var un kuri nevar”, ir tik grūti izprotami. Valdībai pat nav
mehānisma, kā sniegt atbalstu šobrīd ekonomiski aktīvajiem
Latvijas iedzīvotājiem.
Tiek spriests par tirgus liberalizācijas
atlikšanu. Jo, tuvojoties vēlēšanu laikam, politiskās partijas
jūt “deguma smaku” un tāpēc mēģina novilcināt tirgus
atvēršanu līdz oktobrim. Premjerministres L.Straujumas rīkojums
Ekonomikas ministrijai izvērtēt iespējamo cenu celšanos ir
novēlots, un tam nebūs nekāda rezultāta. AS “Latvenergo” ir
nobriedis celt
elektroenerģijas tarifus, un tas tiks
izdarīts, ja arī
tirgus atvēršana
tiks apturēta. Statusa
quo saglabāšanas mērķis ir nevis
rūpes par Latvijas iedzīvotājiem, bet gan rūpes par saviem
reitingiem oktobrī. Turklāt situācija, ka nekas vismaz kādu laiku
nemainīsies, ļoti apmierina tos, kas peļņu gūst no OIK jeb
obligātās iepirkuma komponentes, kura aizvērtā tirgus apstākļos
paliks tiokpat augsta.
Valdība ir tik
ļoti attālinājusies no tautas, ka iedzīvotāji jau sen netic ne
deputātu godprātīgai rīcībai, ne kaut mazākajai ieinteresētībai
to labklājībā.
Deputātu bezatbildīgā [ne]rīcība brīva elektroenerģijas tirgus
jautājumā tam ir pierādījums. Lēmumi netiek pieņemti
iedzīvotāju interesēs.
Valdībai ir jānokāpj
no saviem
augstumiem un jāieklausās, ko saka Latvijas tauta. Bet kā lai
tautu saprot, ja tā varai ir sveša?
