Nedēļu nogalēs vai atvaļinājumā daudzi cenšas aizbraukt vai nu kaut kur tālāk tepat, Latvijā, vai mērot vēl drosmīgākus maršrutus pāri robežām.
Nedēļu nogalēs vai atvaļinājumā daudzi cenšas aizbraukt vai nu kaut kur tālāk tepat, Latvijā, vai mērot vēl drosmīgākus maršrutus pāri robežām.
Parasti autoīpašniekus var iedalīt divās kategorijās. Vieni ceļam rūpīgi gatavojas, laikus iegādādamies dažādām dzīves situācijām noderīgus dzelžus, bruņojas ar ekskluzīviem instrumentu komplektiem gadījumam, ja nu ceļā kaut kas notiek. Un ir arī gluži pretēju uzskatu braucēji: viņi vai nu dodas uz darbu ielas otrā galā, vai arī ceļojumā uz kontinenta visattālāko punktu, ignorējot jebkādus sagatavošanās darbus, un nereti pat sava brauciena galapunktā īsti nezina, vai bagāžniekā vispār ir līdzi rezerves ritenis.
Neapkraujies krāmiem
Braucot pa Latviju, patiešām nevajadzētu “apkrauties” ar liekiem krāmiem. Pietiks, ja līdzi būs riteņu atslēga, domkrats un rezerves ritenis. Protams, pirms ceļa ir svētīgi pārliecināties par visu veidu ekspluatācijas šķidrumiem – vai motoreļļa, transmisijas eļļa, bremžu un dzesēšanas šķidrumi ir pienācīgā līmenī, vai rezerves riteņa riepā ir vajadzīgais gaisa spiediens. Taču nav jēgas vadāt līdzi ne aizdedzes spoles, ne citas lielāku gabarītu rezerves daļas un liekus mūķīzerus, jo mūsdienās Latvijā autoservisu ir gandrīz tikpat, cik krustojumu.
Ja tehniska ķibele piemeklē meža vidū, ar mobilā telefona palīdzību bez problēmām var izsaukt palīdzību praktiski jebkurā diennakts laikā.
Ja paredzēts doties tālākā ceļojumā aiz Latvijas robežām, tad jāatgādina: ārzemēs (izņemot Lietuvu) automašīnu remonts un rezerves daļas ir daudzkārt dārgākas nekā pie mums. Taču tas nenozīmē, ka būtu jāņem līdzi kaut kas lieks. Diezin vai kādam līdzēs, ja viņš būs paņēmis kaut ģeneratora pievadsiksnu, jo lielākoties pat niecīgāko remontu nav iespējams veikt vienkārši ceļa apstākļos bez pacēlāja. Tādēļ iesaku braucējiem uz ārzemēm tieši to pašu, ko vietējiem autotūristiem,- rezerves riteni, domkratu un riteņu atslēgu.
Jebkas cits var būt tikai lieks apgrūtinājums.
Uzklausi meistaru
Pirms došanās ceļā iesaku iegriezties servisā, pamatīgi pārbaudīt visas automašīnas sistēmas un, ja meistars iesaka, uz vietas veikt nepieciešamo remontu. Ieteicams pārbaudīt pievadsiksnu spriegojumu un nodilumu, vajadzības gadījumā tās jānomaina. Jāpārbauda eļļas un citu ekspluatācijas šķidrumu līmenis, akumulatora baterijas darbderīgums, elektrosistēmas ierīces, dzinējs, riepas un, protams, bremzes (sevišķi, ja paredzēts brauciens pa kalnu apvidu).
Reizēm jautā, vai vismaz eļļas kanniņa būtu rezervei jāņem līdzi. Ja dzinējs to pārmēru “ēd”, tad labāk vispār nedoties ceļā, bet veikt nopietnu remontu. Ja “neēd” – rezerve nav vajadzīga. Ja ceļā gadās, piemēram, sadauzīt karteri, tad līdzi paņemtā kanniņa tik un tā neko nelīdzēs.
Riepām jāatbilst sezonai
Mūsdienās vairs tikai daži uztraucas par savu auto virsbūvju pretkorozijas apstrādi. Ārzemju marku jaunāko modeļu automašīnām virsbūves lielākoties ir cinkotas, tās papildus apstrādāt nav vajadzīgs.
Lietotās automašīnas lielākoties pacietīgi “velk” savas eksistences pēdējos gadus vai pat mēnešus, un būtu pat mazliet komiski tādās invenstēt līdzekļus virsbūves aizsardzībai. Parasti autobraucēji, kam ir šādas automašīnas, rūpes par virsbūvi aprobežo labi ja piešpaktelējot un piekrāsojot vārīgākās vietas.
Vēl daži vārdi par riepām vasarā. Svarīgi ne tikai ziemā braukt ar īpašām – ziemas – riepām, bet arī pārējos gadalaikos ar vasaras riepām. Riepas tiek izgatavotas no dažādiem materiāliem: ziemas riepām izmanto mīkstāku gumiju. Ja šādas riepas turpina ekspluatēt arī siltā un sausā gadalaikā, tām nav pietiekami efektīva saķere ar ceļa segumu, bremzēšanas ceļš mīkstajām riepām ir garāks, tās arī vairāk pakļautas glisēšanas efektam peļķēs, jo ziemas un vasaras protektori atšķiras ar spēju vai nu izkārpīties sniegā, vai izstumt ūdeni. Tādēļ varbūt varētu ieteikt braukt vasarā kaut arī ar pagājušā gada riepām, taču – tieši šai sezonai paredzētajām.
(“Mans Īpašums”)
