Patlaban gan lielajās, gan mazajās zemnieku saimniecībās notiek ziemāju sējas darbi. Lielie graudaugu audzētāji ir izstrādājuši katrs savu graudu audzēšanas taktiku, un termins “sēklas kodināšana” tiem nav svešs.
Patlaban gan lielajās, gan mazajās zemnieku saimniecībās notiek ziemāju sējas darbi. Lielie graudaugu audzētāji ir izstrādājuši katrs savu graudu audzēšanas taktiku, un termins “sēklas kodināšana” tiem nav svešs.
Kviešu cietā melnplauka izplatījusies tīrumos ar nekodinātu sēklu. Aktuāla šī problēma bija katra pagasta mazajās saimniecībās, bet palīdzību pie speciālistiem ir meklējuši tikai Daukstu, Jaungulbenes un Līgo pagasta zemnieki.
Kviešu cietās melnplaukas ierosinātājs saglabājas melnplaukas sporu veidā, tās kulšanas laikā pielīp veselajiem graudiem. Ar cietās melnplaukas sporām piesārņoti graudi nav izmantojami ne pārtikai, ne lopbarībai, jo sporas satur trimetilamīnu (ir izteikta siļķu smaka). Mājdzīvnieki var saindēties arī tad, ja inficētie graudi tiek noskaloti ar ūdeni, tāpēc aicinu šādi nerīkoties, jo graudu toksiskuma pakāpi var noteikt tikai laboratorijā (tas ir maksas pakalpojums).
Slimību pārnēsā arī ar piesārņotu kulšanas tehniku un darbarīkiem. Arī tad, ja graudu kaltēs un tīrāmajās mašīnās iepriekš ir apstrādātas inficētas sēklas. Tās sporas, kuras nokļuvušas augsnē, parasti tiek noārdītas ar citiem mikroorganismiem. Ja starp kviešu novākšanu un sēju tajā pašā laukā ir tikai dažas nedēļas un augsne ir sausa, notiek inficēšanās un slimības izplatība. Augi ir uzņēmīgi, kamēr dīgsti sasniedz augsnes virsmu – tātad vislielākā inficēšanās notiek tad, ja ir aizkavējusies graudu dīgšana. Pašam graudam slimības ierosinātājas sporas saglabājas tikai uz sēklapvalka, tāpēc slimību iespējams apkarot gan ar kontakta, gan ar sistēmas iedarbības kodnēm.
Svarīgi ir, lai kodne nomāc visus slimību ierosinātājus uz sēklas virsmas, sēklapvalkā un tieši zem tā. Ziemāju kodnes izvēlē uzsvars jāliek uz kviešu cieto melnplauku, sniega pelējumu, sakņu puvēm. Labākās kodnes ar plašāku apkarojamo slimību spektru (“Baitāns Universāls” un “Maksims Stārs 025FS”) pasargā graudaugu lapas līdz pārziemošanai no miltrasas un rūsām.
Ja nav iespējams ievērot pareizu augu maiņu savā augu sekā un ja graudaugus audzē vairākus gadus pēc kārtas, tad nav nozīmes lietot pašas lētākās kodnes ar šauru apkarojamo slimību spektru. Kodnei ziemāju graudaugi jāaizsargā no slimībām līdz cerošanas fāzes beigām – tātad līdz nākamā gada aprīlim. Diemžēl ne vienmēr tā notiek, jo vainojama kodināšanas kvalitāte. Lai kodne pilnīgi veiktu paredzētās funkcijas, ir jālieto pilna paredzētās kodnes deva uz tonnu, kā arī jāizvēlas pareizais kodināšanas veids vienmērīgai kodnes uzklāšanai uz sēklām.
