Piektdiena, 26. decembris
Dainuvīte, Gija, Megija
weather-icon
+3° C, vējš 2.24 m/s, Z vēja virziens

Saimniecība steidz novākt kartupeļus

Zemnieks: izmēģinās netradicionālu šķirni.

Zemnieks: izmēģinās netradicionālu šķirni
Lizuma pagasta zemnieku saimniecībā “Siltie”, izmantojot šogad iegādātu vācu kombainu “Grimme” 18 hektāru platībā steidz novākt kartupeļus. Saimnieks Uldis Pūcītis vērtē, ka, lai gan vasara bijusi karsta un sausa, bumbuļu raža ir laba.
“Plānoju, ka no hektāra novāksim 28 līdz 32 tonnas kartupeļu, jo īpaši labi ražojusi šķirne ‘Priekuļu agrie’, ko uzskatu par universālu, un ‘Adreta’, bet kartupeļu audzēšanā ievērojama ietekme ir laika apstākļiem. Audzēju arī vēlo šķirni ‘Turbo’ un ‘Red star’,” stāsta Uldis Pūcītis. Kartupeļu audzēšanu viņš sācis 0,5 hektāru platībā, to palielinot līdz 18 hektāriem šobrīd, bet nākamajā gadā tīrumi būs jau vismaz 25 hektāros. Izmantota ir gan īpašuma – 73, gan nomas zeme – 32 hektāri. U.Pūcītis izpētījis, ka tirgū noteicoša ir ne vien kartupeļu garša, bet arī krāsa, tāpēc viņš nolēmis nākamajā gadā izmēģināt holandiešu šķirni ‘Bimonda’, kam bumbuļi ir sarkani.
“Kartupeļus galvenokārt realizēju Latgales reģionā, jo tur praktiski tos gandrīz neaudzē, bet Rēzekne man atrodas tuvāk nekā Rīga.
“Šogad sāktas sarunas ar firmu “Movie”, kas apgādā lielveikalu tīklu un ir gatava iepirkt lielu daudzumu kartupeļu. Tiklīdz būšu novācis ražu, sarunas turpināsim. Bumbuļu uzglabāšanai šobrīd izmantoju zemnieku saimniecības “Velēna” iznomātās telpas, tāpēc uzskatu, ka kartupeļu uzglabāšana ir problemātiska, bet atrisināma,” stāsta U.Pūcītis.
Viņš uzskata, ka agrāk to audzēšana zemniekam nav bijis izdevīgs bizness, bet tagad situācija ir mainījusies un kartupeļu audzētājam iespējams gūt peļņu.
“Ņemot aizdevumu “Unibankā”, iegādājos Vācijā ražotu kartupeļu novācamo kombainu, kas ir nesalīdzināmi labāks par bijušās Padomju Savienības ražojumiem. Piemēram, aiz šī kombaina nav vajadzīgs pārlasīt mazumu, jo tā praktiski nav,” stāsta U.Pūcītis.
Saimnieks iecerējis iegādāties arī modernu vagotāju, miglotāju un traktoru, jo uzskata, ka uz “Belarus” pilnībā paļauties nevar. “Neatlaidīgi, bet pamazām jāpilnveido tehnikas parks. Jāņem bankā kredīti. No tiem zemniekiem nevajag baidīties, jo bez aizdevuma tāpat neiztikt,” pārliecināts U.Pūcītis. Viņš ievēro principu, ka zemnieks nevar gūt panākumus daudzas nozares, labākajā gadījumā – divas, tāpēc ir pievērsies tikai kartupeļu audzēšanai, regulāri ik pēc trīs gadiem atjaunojot to sēklu.
“Šķirnes kartupeļu iegāde ir dārga, bet, ja vēlas iegūt labu ražu, periodiskums jāievēro. Pirmajā gadā kartupeļus pavairoju, bet otrajā jau audzēju realizācijai,” stāsta U.Pūcītis, domājot arī par produkcijas fasēšanas iespējām.
Stāstot par ekoloģiski tīras lauksaimniecības produkcijas ieguvi, U.Pūcītis izvērtējis, ka kartupeļu lakstu puves un citu slimību apkarošanai pielietotās ķīmijas daudzums viņa saimniecībā ir salīdzinoši mazāks nekā, piemēram, ārzemēs, jo tas ir atkarīgs no materiālajām iespējām. “Katru gadu pēc ražas novākšanas veicu analīzes, kas parāda, ka nitrātu daudzums kartupeļos ir ievērojami mazāks par pieļaujamo normu,” bilst U.Pūcītis.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.