Lai apzinātu nereģistrētā alkohola aprites apjomus un izplatības iemeslus Baltijas valstīs, Starptautiskais alkohola politiku centrs (International Center for Alcohol Policies (ICAP)) Latvijā, Lietuvā un Igaunijā uzsāk neatkarīgu akadēmisko pētījumu. Metodoloģisko uzraudzību un pētījuma koordinēšanu nodrošina īpaši izveidota Uzraudzības grupa, kurā ietilpst Baltijas valstu vadošo augstskolu zinātnieki, veselības nozares un ražotāju pārstāvji.
Nereģistrētā alkohola īpatsvars ir augsts visur pasaulē – vismaz 30% no kopējā alkohola patēriņa. Latvijā pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem tas sasniedz 24%, Lietuvā – 20%, bet Igaunijā – 12%. Tāpēc, lai izprastu, kādi faktori veicina nereģistrētā alkohola tirgus izplatību, pētījuma uzdevums ir identificēt jeb ‘uzzīmēt’ nereģistrētā alkohola patērētāja un izplatītāja portretu.
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents nosauc divas būtiskākās Latvijas problēmas – jaunatnes alkoholisms un nelegālais alkohols. „Latvijā nereģistrētais alkohols nonāk trīs veidos: šķērsojot austrumu robežu un aizplūstot daļēji tālāk uz Eiropu, otra daļa ir nezināmas izcelsmes spirts, nosaukts par logu šķīdumu vai tamlīdzīgi, kas tiek šķaidīts un nonāk pārdošanā točkās. Trešais veids – mājražojumi, kas ir daļēji legalizēts process Latvijā, bet produkts netiek uzskaitīts un dažādā veidā nonāk tirdzniecībā. No medicīnas viedokļa visbīstamākais iedzīvotājiem šis nezināmās izcelsmes šķīdums un nepareizs ir pieņēmums, ka pie šāda alkohola nokļūst tikai sabiedrības zemākais slānis, jo ir konstatēts, ka tas nonāk arī bāros. Latvijā ar aknu cirozi Infektoloģijas centrā gadā vidēji nonāk 3 tūkstoši cilvēku”, uzsver Pēteris Apnis.
Kā informē ICAP viceprezidente Marjana Martiniča (Marjana Martinic), pētījuma mērķis ir precizēt nereģistrētā alkohola tirgus apjomu un struktūru (kādu tā daļu sastāda viltojumi, surogātprodukti, mājas ražojumi), kā arī novērtēt saikni starp nereģistrētā alkohola patēriņu un izmaksām, kas saistītas ar sabiedrības veselību, noziedzības apkarošanu un citiem sociālās jomas aspektiem.
Uzsverot padziļinātas bezakcīzes alkohola aprites izpētes nepieciešamību, ar mērķi iegūt neatkarīgus un salīdzināmus datus atbilstošo valsts politiku izstrādei, Latvijas alkohola nozares (LANA) pārstāvis un Latvijas Universitātes pētnieks Valters Kaže, norāda, ka līdz šim Baltijas valstīs nav veikts universāls pētījums, kas aplūkotu visas valstis ar vienotu metodoloģiju, noritētu vienlaicīgi, izmantojot vienus un tos pašus jautājumus.
„Baltijas valstīs bezakcīzes alkohola patēriņa līmenis tiek vērtēts ļoti dažādi – no 12% līdz pat 40%. Jau 2011.-2012.gadā veiktie pilotpētijumi uzrāda, ka bezakcīzes alkohola ietekme uz Latvijas tirgu ir iespaidīga: absolūtā alkohola izteiksmē patēriņā ap 21% ir bezakcīzes alkohols, bet stiprā alkohola segmentā, kurā viltojumu ir visvairāk – līdz pat 32%. Rezultātā Latvijas budžets katru gadu neieņem ap 100 miljoniem eiro (~ 21 miljonu eiro akcīzes nodoklī plus ~ 80 miljoniem eiro PVN).,” norāda,” stāsta Valters Kaže.
Lietuvas Legālā biznesa alianses pārstāvis Romas Apuļskis (Romas Apulskis): „Bezakcīzes alkohola tirgus izplatība ir loģiskas sekas atalgojuma līmenim neatbilstošai valsts nodokļu politikai. Baltijas valstis ir šīs ekonomiskās likumsakarības uzskatāms piemērs. Problēmas izpēte starptautiskā līmenī ir pozitīvs solis, lai rastu ‘recepti’ problēmas ‘ārstēšanai’ un negatīvās ietekmes mazināšanai”.
ICAP nereģistrētā alkohola aprites pētījums tiek uzsākts vienlaicīgi visās trīs Baltijas valstīs akadēmiskas uzraudzības grupas vadībā, kas nodrošina projekta neatkarīgumu. Pētījuma finansētājs ir ICAP un 2014.gada laikā plānots veikt plašu reprezentatīvu aptauju, kas aptvers 1200 – 1400 respondentu katrā Baltijas valstī, padziļināti katrā no valstīm iztaujājot 400 – 500 bezakcīzes produktu ikdienas lietotājus un 60 ekspertus– saistīto institūciju pārstāvjus no veselības uzraudzības iestādēm, pašvaldībām, kā arī nelegālā alkohola ražotājus un izplatītājus.
