Speciālisti apgalvo, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā paver plašas iespējas bioloģiskajai lauksaimniecībai, jo Rietumos palielinās pieprasījums pēc ekoloģiski tīras produkcijas.
Speciālisti apgalvo, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā paver plašas iespējas bioloģiskajai lauksaimniecībai, jo Rietumos palielinās pieprasījums pēc ekoloģiski tīras produkcijas.
Latvijā un Gulbenes rajonā katru gadu palielinās to zemnieku saimniecību skaits, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, tāpēc 10.oktobrī Stāmerienas pagasta zemnie-ku saimniecībā “Priednieki” pulcēsies šo saimniecību pārstāvji, lai gatavotu bioloģiskos preparātus.
“Lai kļūtu par bioloģisko saimniecību, ir vajadzīgs laiks, jo pārtraucot intensīvu lauku indēšanu ar ķimikālijām, uzreiz otrajā gadā tās statusu nepiešķir,” skaidro rajona bioloģiskās lauksaimniecības biedrības vadītāja un sabiedriskās organizācijas “Vides kvalitāte” inspektore Inta Serģe.
Viņa stāsta, ka minētājā organizācijā šobrīd darbojas septiņi inspektori, kas iepazīstas ar bioloģiskajām saimniecībām visos Latvijas novados. I.Serģe šogad iepazinusies ar saimniecību veikumu Cēsu, Valmieras, Limbažu un Krāslavas rajonā.
“Saimniecībās vērtēju, kā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas process atbilst Eiropas Savienības prasībām, vai nepielieto neatļautas ķimikālijas un minerālmēslus, kā ievēro augu sekas maiņu un citus noteikumus,” stāsta I.Serģe.
Ilgu laiku nesaņēma atbalstu
Šobrīd Latvijā bioloģiskās saimniecības statuss ir 300 saimniecībām. Tas liecina, ka zemnieki aizvien vairāk izšķiras par bioloģisku produktu ieguvi.
“Cilvēki ir sapratuši, ja nav naudas, ir jādomā, kā saimniekot citādāk. Ilgu laiku bioloģiskās saimniecības nesaņēma arī valsts subsīdijas, tagad šis gaidītais atbalsts ir, tāpēc interese par šo saimniekošanu palielinās, tikai zemniekiem par to ir nepietiekama informācija,” spriež inspektore. Viņa atgādina, ka valsts atbalstu var saņemt, ievērojot noteikumus, un iedrošina, ka arī nelielai zemnieku saimniecībai iespējams tikt pie subsīdijām. I.Serģe skaidro, ka 2003.gadā noteikumi bioloģiskajām saimniecībām būs vēl labvēlīgāki. Materiālais atbalsts tām paredzēts arī SAPARD programmā.
“Maksimālās subsīdijas ir 5000 lati, tāpēc, saņemot šādu summu, zemnieks ir apjucis,” saka I.Serģe.
Naudu iesaka izlietot saprātīgi
Pērn valsts subsīdijas – 5000 latu – par bioloģisko saimniekošanu saņēma Lizuma pagasta zemnieku saimniecība “Velēna”, kuras īpašnieks ir Ilmārs Apsītis. I.Serģe ierosinājusi naudu izlietot pārdomāti un iegādāties azota bakterīnu, ar kuru apstrādājot graudus, iespējams gūt labu ražu.
“Patīkami, ka zemnieki akli nemetas uz bioloģisko ražošanu, bet pamazām pārliecinās par tās lietderīgumu, iegādājoties bioloģiskos preparātus un paši tos gatavojot,” saka inspektore.
Jābūt produkcijas atdalei
Bioloģiskās lauksaimniecības nozares attīstībai I.Serģe prognozē nākotni, jo tirdzniecībā bioloģiskie produkti nonāk nelielā daudzumā.
“Bioloģiskos lauksaimniecības produktus sertificētās saimniecības var saražot ievērojami vairāk nekā šobrīd, bet mums nav šo produktu pārstrādes uzņēmumu,” secina I.Serģe. Pozitīvam piemēram viņa min Jura Pauloviča zemnieku saimniecību “Ķelmēni” Rankas pagastā, kur maizes ceptuvē izmanto pēc bioloģiskām metodēm iegūtus graudus.
“Ir nepieciešams atsevišķs piena pārstrādes uzņēmums. Šobrīd tāds top Ķeipenē Ivetas Virsnītes saimniecībā. Būvē arī bioloģisko lopu kautuvi. Ja lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumi rod iespēju izveidot atsevišķu līniju, kur pieņemt bioloģiskajās saimniecībās ražotu pienu vai gaļu, tad pašreizējie noteikumi atļauj izmantot šādu iespēju. Piemēram, kautuvē vienu dienu varētu atvēlēt bioloģiskajās saimniecībās audzēto lopu kaušanai. Ja valdība rastu iespēju piemaksāt pārstrādes uzņēmumiem, par bioloģiskajās saimniecībās iegūtās produkcijas pārstrādi, iepriekš minētā problēma atrisinātos,” domā I.Serģe.
Jānodrošina vietējais pieprasījums
I.Serģe uzskata, ka vispirms ar bioloģisko produkciju jānodrošina vietējais tirgus, tad var domāt par Eiropas Savienības interesēm. Piemēram, bioloģisko produkciju rīdzinieki un pilsētas viesi var iegādāties tikai piektdienas pēcpusdienās un sestdienās līdz pusdienlaikam Vecrīgā, Alberta laukumā, Līvu sētā, kur notiek Zaļais tirdziņš, kas darbosies līdz novembrim. “Cilvēku vērtējums pamazām mainās. Iegādājoties produktus, viņi nevaicā, vai tie iegūti bioloģiskajā saimniecībā, bet, vai tie ir ražoti Latvijā,” priecājas I. Serģe.
Fakts
Gulbenes rajonā šobrīd aktīvi darbojas 17 bioloģiskās saimniecības.
