Šobrīd tāds dīvains laiks. Pēc karstās vasaras pēkšņais rudens šķiet auksts un nemīlīgs. Bez atbildes palicis jautājums – kur ir atvasara?
Šobrīd tāds dīvains laiks. Pēc karstās vasaras pēkšņais rudens šķiet auksts un nemīlīgs. Bez atbildes palicis jautājums – kur ir atvasara? Līdz ar vēlēšanu karuseļa apstāšanos mūs pārsteidza sniegs. Vai tas bija jaunā laika vēstnesis? Veci ļaudis gan teic, ka sniegs lapotos kokos nav uz labu.
Politologu diskusijās izskan doma, ka šīs vēlēšanas esot bijušas nedaudz gudrākas, domājošākas. Vai tāpēc, ka ierasto deputātu vietā Saeimā redzēsim daudz svešu seju? Dažs labs partijas līderis pirms vēlēšanām tik vien spēja, kā atgādināt par saviem nopelniem, neiepazīstinot vēlētājus ar citiem biedriem. Un kur ir teikts, ka šie “kaķi maisā” būs labāki? Varbūt, ka jaunie ministru portfeļi ļaus atklāties jauniem un progresīviem talantiem? Lai Dievs dod! Tas nāktu par svētību mums visiem. Līdz šim pie varas esošā partija ar to arī zaudēja, ka ļāvās pašapmierinājumam.
Vienu daļu vēlētāju uzticēties tai vai citai partijai noskaņoja tieši politiskā reklāma. Tiem, kam apnikusi skarbā dzīves realitāte, izvēlēties palīdzēja uz jūtām izspēlētie reklāmruļļi. To, vai tā būs lētticība vai pamatota izvēle, izšķirs laiks. Var jau būt, ka kādā no valdības krēsliem sen jau vajadzēja būt kādam kristīgās politikas paudējam. Viņu idejas pie zemes spēj noturēt pragmatiķi. Jā, tie paši, kuriem pārmet, ka viņu rokas “cieši turas tautas kabatās”. Bet vai censoņi ar tukšām kabatām būs īsts garants cīņai pret korupciju? Un vai pēc četriem gadiem arī viņiem nepārmetīs, ka “kopgalds kļuvis plānāks”?
Runājot par priekšvēlēšanu aktivitātēm, gribot negribot jāpārmet mūsu valsts gaišajiem prātiem, ka viņi savu tautu vēlas redzēt un dzirdēt tikai kampaņveidīgi (izņemot dažas partijas) – īsi pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām. Var jau būt, ka ir grūti atrauties no mīkstajiem krēsliem un izrauties no mājīgajiem kabinetiem. Tikai kā var veiksmīgi vadīt valsti, ja nezini, kas tautai sāp, ar ko un par ko tā dzīvo? Varbūt biedē dzīves īstenība, ko pauž ļaudis provincē. Laikam vienkāršāk izvēlēties dzīvot pēc strausa principa – ar galvu smiltīs.
Pašlaik ir atbildīgs radīšanas laiks. Jaunās valdības aprises jau jaušamas: ar “Jauno laiku” Saeimā vienotā koalīcijā piekritusi darboties “Latvijas Jaunā Partija”, “Zaļo un zemnieku savienība” un “TB/LNNK”. “Jaunā laika” līderis Einārs Repše atzinis, ka viņam šķiet dabiski, ka Tautas partija ir opozīcijā. “Neapšaubāmi, ka tā opozīcijā būs nikna, un tas nāks par labu valdībai,” viņš secina. Vai tas tā būs? Nevar droši zināt, vai uz ilgu laiku šo dažādu virzienu partiju “kokteilis” spēs balansēt, saskaņojot savas priekšvēlēšanu programmas. Vai beigās neiznāks kā tai fabulā, kur gulbis, līdaka un vēzis vezumu velk katrs uz savu pusi. Mums vienkārši jātic, ka jaunizveidotā valdība attaisnos vēlētāju cerības.
