Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVģMC) vecākās speciālistes Marta Smita un Lita Lizuma veikušas pētījumu par nokrišņu un sniega kušanas ūdeņiem un to pārmaiņu tendencēm ilggadīgā laika periodā Lielupes upes baseinā. Pētījuma gaitā speciālistes veikušas atmosfēras nokrišņu un sniega segas raksturlielumu izvērtējumu Lielupes baseina teritorijā, sniegts to vispārējs raksturojums, iespējamo ekstremālo vērtību prognozes, kā arī analizētas šo raksturlielumu izmaiņas ilggadīgā laika periodā. Pētījumā ietverta arī informācija par lietus ūdeņu ķīmisko sastāvu, pazemes ūdeņiem un notekūdeņiem.
Pētījumu rezultāti var kļūt par nozīmīgu palīgu ikvienai pašvaldībai, kam rūp ūdens kvalitātes uzlabošana savā teritorijā.
Pastāstiet vairāk, par ko tieši ir pētījums?
Projekta mērķis ir ūdens kvalitātes uzlabošana Lielupes baseina apgabala Zemgales reģionā un Lietuvas pierobežas reģionos. Nolūks ir apdzīvoto teritoriju applūšanas draudu mazināšana, ieviešot inovatīvus lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošanas risinājumus.
Kāpēc tas nepieciešams, vai šie draudi ir tik iespaidīgi?
Viens no bīstamākajiem ūdeņu piesārņojuma riskiem ir neattīrītu kopsistēmas kanalizācijas notekūdeņu iespējamā ieplūšana ūdenstecēs. Savukārt nozīmīgs faktors, kas var ietekmēt kanalizācijas ūdeņu noplūdi un varbūtējo ietekmi, ir to apjoms un piesārņojums. Notekūdeņu apjomu lielā mērā nosaka nokrišņu daudzums, savukārt piesārņojumu ūdeņu ķīmiskais sastāvs. Īsā laikā izkritis liels nokrišņu daudzums ietekmē caurplūdumus kolektoros un ūdenstecēs. Ja notekūdeņu daudzums sasniedz kritiskus apjomus, neattīrīti vai daļēji attīrīti notekūdeņi var nonākt ūdenstilpnēs, ietekmējot to ekoloģisko stāvokli. Savlaicīgi nenovadīti ūdeņi izraisa teritoriju applūšanu, var radīt lielus bojājumus un ievērojamus materiālus zaudējumus ēkām, citām būvēm un ceļiem. Līdzīgu negatīvu ietekmi var radīt arī strauja sniega segas kušana un tajā esošā ūdens iekļūšana kanalizācijas sistēmās.
Un kā to būs iespējams novērst vai mazināt?
Pirmkārt, pētījumā kopā ar Lietuvas kolēģiem esam veikuši atmosfēras nokrišņu un sniega segas raksturlielumu izvērtējumu Lielupes baseinā gan Latvijas, gan Lietuvas teritorijās. Esam izveidojuši vispārēju raksturojumu, noteikuši iespējamo ekstremālo vērtību prognozes, kā arī analizējuši izmaiņas ilggadīgā laika periodā. Pētījumā apkopota arī informācija par lietus ūdeņu ķīmisko sastāvu, pazemes ūdeņiem un notekūdeņiem. Otrkārt, pētījumā gūtās atziņas tiks iekļautas vadlīnijās, kas apkopos informāciju par izmaksu un tehnoloģiju ziņā efektīviem lietusūdeņu savākšanas mehānismiem un apsaimniekošanas modeļiem, kas būtu universāli pielietojami nelielās pašvaldībās. Vadlīnijas ietvers arī jautājumus, kas saistīti ar lietus ūdens kanalizācijas aspektu iekļaušanu teritorijas plānojumu apbūves noteikumos. Izstrādājot vadlīnijas, tiks ņemtas vērā projektā iesaistīto pašvaldību vides un ģeogrāfiskās īpatnības, tajā skaitā nokrišņu raksturs. Plašāk mūsu pētījuma rezultātus varēs izmantot lietus ūdens sistēmas apsaimniekošanas plānošanā, laicīgi gatavojoties dažādiem ārpuskārtas dabas parādību gadījumiem, piemēram, ārkārtēji intensīvam lietum u.c.
Kāpēc runa ir tieši par šīm teritorijām?
Tas ir pārrobežu sadarbības projekts, tāpēc svarīgi bija aptvert teritoriju, kas atrodas divās valstīs, un Lielupes baseina apgabals tāds ir. Latvijas un Lietuvas teritorijas ir sadalītas četros pārrobežu upju baseinu apgabalos, un trīs no tiem – Lielupes, Ventas un Daugavas – abām valstīm ir kopēji. Tomēr pētījuma secinājumi un vadlīnijās apkopotie ieteikumi būs piemēroti arī citām pašvaldībām. Vadlīnijas būs pieejamas LVĢMC, un, protams, arī konsultācijas centrs neliegs nevienam, kam rūp ūdens kvalitātes uzlabošana savās teritorijās, iepazīties ar materiāliem.
Vai paredzēts analoģiski pētīt arī, piemēram, Pļaviņu, Lielvārdes, Daugavpils vai Ogres novadu teritorijas, kas, piemēram, pavasara plūdos tiek skarti ļoti plaši?
Protams, ka analoģiski pētījumi būtu ļoti nepieciešami un praktiski izmantojami arī citām Latvijas teritorijām ne tikai minētajās. Tas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā, ka lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmu plānošanas, būvniecības vai uzlabošanas un ekspluatācijas jautājumi kļūst arvien aktuālāki. Lai gan līdzīgu projektu realizēšana tuvākajā laikā vēl nav ieplānota, kā jau minējām, mēs esam gatavi dalīties pieredzē par šādu pētījumu veikšanu turpmāk, kā arī palīdzēt rast šajās jau gatavajās vadlīnijās risinājumus, kas piemēroti arī citām teritorijām.
P.s. Pētījums veikts Eiropas Reģionālās attīstības fonda Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Ilgtspējīga lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošana Lielupes baseina vides kvalitātes uzlabošanai” ietvaros.
