LIAA: Latvijas uzņēmēji jau cieš zaudējumus
Pagājušajā gadā Latvijas eksports uz Krieviju bija 1 miljards 470 miljoni eiro; imports – 1 miljards 200 miljoni. Pirms gada Krievijas uzņēmēji biznesā šeit Latvijā ieguldījuši pusmiljardu eiro. Visvairāk – uzņēmumu pamatkapitālā. Aptuveni 100 miljonus elektrības un gāzes nozarē, 50 miljonus nekustamajā īpašumā. Latvija Krievijai vairāk par visu tirgojusi pārtikas preces, no kā lauvas tiesa bija alkohols. LIAA aprēķini liecina, ka top 7 eksporta preces uz Krieviju bija viskijs, medikamenti, konjaks, kokskaidu plātnes, šprotes, rums un degvīns. Importā dominē naftas un gāzes produkti. Tas bija pirms gada. Šobrīd krīze jau labu laiku kā sākusies – tā novērojusi Investīciju un attīstības aģentūra.
ANDRIS OZOLS, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors
Mūsu aģentūras vērtējums ir, ka uzņēmēji Latvijā cieš zaudējumus. Gan tranzīta un loģistika jomā strādājošie, gan tirdzniecībā. Jo nogaidošais posms, vērojošais. Ir uzņēmēji sabijušies. Par savu perspektīvi. Tas skādē biznesam.
Ja šādas sankcijas tiks ieviestas, tad šie zaudējumi, ko uzņēmēji cieš tagad liksies ziediņi salīdzinoši ar to, kas iestāsies.
Salīdzinot ar Krieviju, tirdzniecības apjomi ar Ukrainu ir 13 reižu mazāki. Visvairāk ukraiņi Latvijā ieguldījuši banku un finanšu jomā. Nekustamo īpašumu darījumu apjoms nepārsniedza 5 miljonus eiro. Latvijas eksportpreces uz Ukrainu – medikamenti, mobilie telefoni, televizori, brētliņas un degvīns. No Ukrainas – metāla sakausējumi, vilcienu vagoni un velkoņi. Jau pirms gada tirgošanās apjoms ar Ukrainu kritās uz pusi. Kas notiks šogad – neviens neņemas prognozēt. Tomēr no konflikta Ukrainā Latvijai esot arī savi ieguvumi.
ANDRIS OZOLS, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors
Šobrīd var daudz lētāk Kijevas centrā, kur vispār nebija pieejamas tirdzniecības platības. Tagad daudz kas ir pieejams, un Latvijas uzņēmumiem mans ieteikums būtu – tie, kam ir resursi un iespējas, izmantot šo izveidojušos situāciju. Lai cik tas emocionāli nepiedienīgi liktos, bet tāds ir bizness.
Lielākais alkohola tirgotājs uz Krieviju ir Latvijas Balzāms. Tas pieder uzņēmumam SPI Grupa, kuras īpašnieks Jurijs Šeflers ieguldījis naudu arī augstceltņu Z-torņi būvēšanā Rīgā Pārdaugavā. Akcionāra sliktās attiecības ar Kremli līdz šim neesot traucējušas Latvijas Balzāmam tirgoties Krievijā. Īsi pēc nemieru sākuma Ukrainā uzņēmums tur nogādāja papildus dzērienu partijas, kas pietiktu vairākiem mēnešiem, ja piegāde apstātos. Uzņēmuma vadībai vislielākās bažas ir par to, ka pēc sankciju ieviešanas Krievijas tirgu Latvijas bizness var pazaudēt uz ļoti ilgu laiku.
VALTERS KAŽE, AS Latvijas Balzāms komercdirektors
Ja Krievija tiks izolēta ekonomiski, viņa savas ārējās ekonomiksās attiecības pārkārtos citu valstu virzienā, pamanīsies savas ekonomiskās saites veidot ar alternatīviem piegādātājiem mūsu piegādātajai produkcijai. Tanī brīdī, kad šīs ekonomiskās sankcijas iedomātās varētu beigties, tad visticamāk Eiropai būs ļoti grūti atgūt iepriekšējās pozīcijas
Kāds cits it kā latvisks uzņēmums Rīgas piena kombonāts arī nonācis Krievijas biznesmeņa rokās – 2011.gadā to kopā ar Valmieras pienu nopirka piena magnāts Andrejs Bezhmeļņickis.
NORMUNDS STAŅĒVIČS, AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs
Cik procentuāli no jūsu produkcijas aiziet uz Krievijas tirgu?
Uz doto brīdi varētu teikt, ka puse no mūsu pārdošanas apjoma tiek eksportēta uz NVS valstīm.
Briestošā krīze pagaidām uzņēmumu nav skārusi. Lielākās problēmas rada rubļa svārstības. Līgumi ar Krievijas firmām ļauj tām ar Piena kombinātu norēķināties mēneša laikā pēc preču piegādes. Ja pa to laiku rubļa vērtība nokrīt – Krievijas uzņēmums samaksās mazāk. Piesardzīgākas ir arī bankas un negribīgi aizdod naudu biznesiem, kas saistīti ar Krieviju.
NORMUNDS STAŅĒVIČS, AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs
Mēs protams ceram, ka šī situācija tiks atrisināta. Nekādas sankcijas vispārīgas, kas attiecas uz valstīm – netiks ieviestas un mēs varēsim turpināt attīstīt to biznesa stratēģiju, ko esam uzsākuši.
Iespējamās sankcijas var iesaldēt vairākus nozīmīgus valsts darījumus mēģinot pārdot Airbaltic, banku Citadele un jo īpaši Liepājas Metalurgu., par ko bijusi interese no vairākiem Krievijas uzņēmumiem.
Finanšu ministrija pagaidām iespējamo investoru loku neplāno sašaurināt un Liepājā laipni gaidīti arī pircēji no Krievijas. Tikšot vērtēta vien to reputācija, atpazīstamība un vai viņš būs, piemēram, gatavs atjaunot Liepājas metalurga darbību. LIAA vadītājs gan iesaka politiķiem būt piesardzīgāiem. Stratēģisku un lielu uzņēmumu pārdošana tik neskaidrā laikā Krievijas virzienā var radīt nopietnas problēmas Latvijai.
ANDRIS OZOLS, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors
Skatoties arī šo ierobežoto personu sarakstu, kuriem Krievijas uzņēmējiem ir zināmas grūtības radušās pēdējo notikumu kontekstā jāprognozē, vai šīs pieteiktās investīcijas notiks un kādas izcelsmes nauda tā ir. Vai projekts nevar tikt apturēts Latvijai visnepiemērotākajā brīdī, jo tāpēc, ka lielu investīcijas projektu sagatavošana prasa milzīgu arī mūsu valsts resursu. Ja šāds projekts paliek pusratā tādēļ, ka mēs nepareizi noprognoizējam, kas notiks, kas attīstīsies, tad mēs varētu ciest zaudējumus.
Visgraujošāk pa Latvijas budžetu sitīs krīze tranzīta jomā, jo īpaši dzelceļa kravu pārvadājumos. Pagājušajā gadā 77% no dzelzceļa kravām – galvenokārt naftas produkti un ogles – nāca no Krievijas. Pēc ziņām, ka ASV sankciju sarakstā nokļuvis Krievijas dzelceļa šefs Jakuņins, Latvijas dzelzceļa vadītājs Uģis Magonis no jebkādiem komentāriem par nākotni atteicās. Mogonis iepriekš lepojies, ka milzu pienesumu tranzītam un valsts budžetam dod tieši viņa un Jakuņina ciešā draudzība.
Jau drīz Eiropas Savienībai var nākties spriest par sankcijām, kas uzliktu plašus ierobežojumus Krievijas uzņēmējdarbībai Eiropā, lai šādi tomēr mēģinātu piespiest Krieviju beidzot sēsties pie sarunu galda ar Ukrainu. Latvijas uzņēmējiem jārēķinās, ka zaudējumi būs.
ANDREJS PILDEGOVIČS, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs
Protams, ka mēs nevēlamies kļūt par pēdējo dzelzceļa staciju, protams, ka mēs gribam, lai mūsu lidmašīnas lidotu uz Krieviju, mēs gribētu, lai mūsu uzņēmēji sadarbojas, bet lai viņi sadarbotos uz līdzvērtīgiem, skaidriem līgumiem, kurus otra puse respektē. Kas attiecas uz pašreizējo krīzi – mēs redzam, ka ir noticis bezprecedenta gadījums šajā gadsimtā. Rīcība, kas lauzusi visus iespējamos, neiespējamos līgumus, rīcība, kas ir pret visām konvencijām, starptautiskām paražām utt. Tas, kā teikt, iespējams, ka būs grūti, iespējams, ka būs smagi, un es saprotu, ka būs arī acīmredzot zaudējumi, ja mēs nonāksim līdz tam. Bet nu šī ir tā situācija, kur iespējams, ka mēs runājam par lietām, kas ir svarīgākas par zināmiem zaudējumiem ekonomiskajā sadarbībā.
>< >< ><
Ždanoka novērot Krimas referendumu devusies par Eiropas parlamenta naudu
Tatjana Ždanoka ir ķērusies pie krievu nacionālisma un nu jau ar Krievijas mediju palīdzību Latvijas balsstiesīgajiem parāda, cik ļoti atbalsta Krimas okupāciju un padomju savienības atjaunošanu.
Krievijas komunistiski nacionālistiskā kustība “Laika būtība” ir dibināta pirms trim gadiem. Ilgu laiku tā bija neliela draugu kopa, par kuru plašākai sabiedrībai nebija zināms. Taču pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā pēkšņi par to uzzināja visa pasaule. Pirms trim nedēļām tā sarīkoja kongresu Krievijas vidienē. Sanākušie biedri bija saģērbušies vienādi. Sarkanās jakās un krekliņos ar vecās Padomju savienības teritorijas kontūrām. Kartē bija iekļautas arī Baltijas valstis. Kustības līderis Sergejs Kurjagins uzskata, ka ir īstais brīdis, lai Krievijas diženums pārsviestos uz visu postpadomju telpu. Viņš uzskata, ka Krievijai jānostājas pret ASV un Krievijas pienākums ir dot militāru pretsparu nacistiskā NATO noziedzīgajiem nodomiem Ukrainā un Baltijas valstīs.
SERGEJS KURJAGINS, kustības Laika būtība vadītājs, organizācijas kongresā 2.martā
Es zinu, ka terorisma varā esošie Ukrainas pilsoņi gaida Krievijas spēkus kā atbrīvotājus. Paraudzīsimies notiekošā globālajā aspektā. Tagad mēs pilnībā pārliecinājāmies, ka ASV un tās sabiedrotie NATO atbalsta visa veida nacistus – Bosnijas, Horvātijas un cita veida visā pasaulē. Bet kādēļ? Kādēļ ? Ja nu vienīgi, lai izsveidotu globālā nacisma režīmu. Ar nekrofīlijas atbalstīšanu, ar visām šīm žirafes sadalīšanām, ar incesta veicināšanu. Dānijā tūliņ, tūliņ pieņems likumu par incesta atļaušanu. Ukrainas savienība ar Krieviju kā vienlīdzīgas valstis, vienota savienība, tā ir tikai daļa no globālā katehona atjaunošanas. Globālais katehons ir globālā Krievijas lielvara. Uz tikšanos PSRS. Ienaidniekam neuzvarēt.
Kurjagina tēzes saskan ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārliecību, ka Padomju Savienības sabrukums bijusi lielākā 20.gadsimta kļūda. Tā kā lielvalsts varasiestādēm nepieciešams sabiedrības atbalsts karadarbībai, Laika būtībai pēkšņi plašu uzmanību pievērsa lielie Krievijas televīzijas kanāli. Tie atspoguļoja arī goda vieses Tatjanas Ždanokas stāstu par cīņu ar nacistiem Eiropā. Ždanoka palepojās, kā ar fotoizstādi par 16.martu Rietumu sabiedrībai pierādījusi, ka Baltijas valstīs valda fašisms, kas visiem iespējamajiem līdzekļiem jāapkaro.
TATJANA ŽDANOKA, Eiroparlamenta deputāte, organizācijas Laika būtība kongresā 2.martā
Man teica, ka nedrīkst rādīt. Kādēļ nedrīkst? Tādēļ, ka, ja tā ir taisnība… Bet izstāde saucās – nacisma reabilitācijas bīstamība Baltijas valstīs. Tātad, ja tā ir taisnība, ko jūs tur rādāt, tad jūsu Baltijas valstis jāsauc pie kriminālās atbildības. Un es esmu pārliecināta, ka tiks sauktas pie kriminālatbildības. Mēs tomēr parādījām izstādi. Tā izsauca lielu rezonansi.
Ždanoka bija arī viena no oficiālās Maskavas izredzētajām, kas tika uz Krimu referenduma laikā. Viņa tur ieradās, kā neatkarīga starptautiskā novērotāja. Arī pārējie Eiropas novērotāji galvenokārt bija Eiroparlamenta deputāti.
Drošības iestādes uzskata, ka par starptautiskajiem novērotājiem Krimā Krievija bija izraudzījusies savus uzticamākos ietekmes aģentus Eiropā, kuriem vajadzīga palīdzība, lai iekļūtu nākamajā Eiropas parlamenta sasaukumā. Ždanoka Krievijas medijiem sniedza vienu interviju pēc otras, atkārtojot, ka Krimā ir noticis demokrātisks un likumīgs referendums.
TATJANA ŽDANOKA, Eiropas parlamenta deputāte (Latvijas krievu savienība)
– Uz Krimu jūs braucāt pa savu naudu vai jums apmaksāja šo braucienu?
Mums Eiropas parlamentā esot izdalīta naudiņa uz gadiņu braucieniem pēc ielūgumiem. Tā kā es pati nopirku visas biļetes, viesnīcu apmaksāju un ceru, ka man Eiropas parlaments to apmaksās.
– Jūs tiekat dēvēta par Krievijas ietekmes aģenti Latvijā. Vai jūs varat piekrist šādam apgalvojumam?
Es jau rakstīju vienreiz, ka, ja uzskatītu par to, ka es cīnos par labām attiecībām ar Krieviju, Latvijas – Krievijas labām attiecībām, Eiropas Savienības kopumā ar Krieviju, tad var mani nosaukt par aģentu. Bet tādu ir ļoti daudz, cilvēku.
Ždanoka ir iemācījusies katrai auditorijai stāstīt piemērotas frāzes. Latvijā stāsta, ka atbalsta labas attiecības ar kaimiņvalstīm, Eiroparlamentā iestājas par demokrātiju, bet Krievijā piekrīt vietējiem kūdītājiem uz karu ar Eiropu.
SERGEJS KURJAGINS, kustības Laika būtība vadītājs, organizācijas kongresā 2.martā
Vēl ienaidniekam gribētos atņemt Eiropai krievu energoresursus un tādējādi sagraut to pilnīgi. Jo idiote Eiropa, kurai ir klīnisks prāta aptumsums, piedzied ienaidniekam, laiza zābakus savam slepkavam.
Saskaņas centra politiķi par Ždanokas piedalīšanos PSRS atjaunotāju pasākumos un Krimas referenduma novērošanā vairījās izteikties. Dažu deputātu atbildēs pat bija samanāmas bailes.
BORISS CILĒVIČS, Saskaņas centra Eiroparlamenta saraksta līderis
Es nedomāju, ka būtu ētiski no manas puses vērtēt konkurentu.
VITĀLIJS ORLOVS, Saeimas Saskaņas centra deputāts
Mēs par Tatjanu Ždanoku gribējām jautāt. Es nepazīstu tādu cilvēku. Goda vārds.
ANDREJS KLEMENTJEVS, Eiropas parlamenta deputāta kandidāts
Mums ļoti sarežģīta situācija komunicēt ar to politisko organizāciju. Mums ir domstarpības, ļoti daudz kritikas, jūs paši ziniet, ka visvairāk sisti no viņu flanga, tas ir mēs. Bet es šodien neatļaušos viņu kritizēt tā atklāti un tā tālāk, tāpēc, ka nū. Mums. Es viņu ļoti sen pazīstu. Nu un es uzskatu, ka šai konkrētajā situācijā par šo politisko personu es nevaru izteikties.
SERGEJS DOLGOPOLOVS un JĀNIS ĀDAMSONS, Saeimas Saskaņas centra deputāti
Saskaņai nav piedāvāts piedalīties šādos PSRS atjaunošanas pasākumos?
Pirmā dzirdēšana. Man ar tā ir pirmā dzirdēšana. Neesmu dzirdējis, ka partijai kāds būtu nācis ar šādu piedāvājumu. Es esmu Saskaņas valdes loceklis un šādi piedāvājumi nebija ne piedāvāti, ne skatīti.
><><><
Tieslietu ministrei drīz beigsies termiņš, kura laikā var saņemt pielaidi valsts noslēpumam
Divus mēnešus pēc Laimdotas Straujumas valdības apstiprināšanas joprojām augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam nav piešķirta vienam no valdības ministriem. Tieslietu ministre Baiba Broka skaidro, ka pārbaude visticamāk ieilgusi, jo viņai ir plaša iepriekšējā darba pieredze, taču atsevišķi signāli liecina, ka specdienestiem radušās šaubas, vai Baibai Brokai var uzticēt sevišķi slepenu informāciju.
Pieeju valsts noslēpumam amatpersonas saņem konkrētu uzdevumu veikšanai. Tomēr amats automātiski nenozīmē piekļuvi sevišķi slepenai informācijai. Ir jāaizpilda anketa un jāgaida, vai Satversmes aizsardzības birojs atļauju izsniegs. Straujumas valdībā 1.kategorijas pieeju valsts noslēpumam saņēmuši visi ministri, izņemot tieslietu ministri Baibu Broku. Pagājušajā nedēļā, kad sevišķi slepenajā valdības sēdes daļā ministri lēma par 16.martu, Brokai zāle bija jāatstāj. Viņa nepiedalījās arī jautājumā par sankciju dēļ izraisītajiem zaudējumiem, par ko valdība šajā otrdienā sprieda aiz slēgtām durvīm.
DACE MELNBĀRDE, kultūras ministre (NA)
– Vai jūs varētu pilnvērtīgi darīt savu darbu, ja jums šīs pielaides nebūtu?
Pieļauju, ka sarežģīti būtu! Īpaši tad, kad ir jautājumi , kas saistīti ar valsts drošību – kad tie tiek virzīti, tas, protams, ir apgrūtinoši.
JĀNIS DŪKLAVS, zemkopības ministrs (ZZS)
Šobrīd es nevaru tā pateikt. Diemžēl jums es šodien nevaru atbildēt, ko mēs tur šodien lēmām. To es nevarēšu pastāstīt, un šis jautājums nebūs perfekti atbildāms.
Baiba Broka neuzskata, ka viņas darbs, nesaņemtās pielaides dēļ, būtu kā traucēts.
BAIBA BROKA, tieslietu ministre (NA)
Nē, es neesmu sajutusi, ka tas kaut kā ietekmētu manu darbu .Jo viss ,kas saistīts ar tieslietu politiku un virzību- es visur piedalos un visos esmu ziņotāja. Atbilstoši likumā paredzētajai kārtībai, likums paredzējis kārtību, kādā saņem pielaides un kādas institūcijas veic pārbaudi. Man nav pamata domāt, ka kāds dara kaut kādas darbības, kas ir ārpus likuma.
Citās domās ir ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Ministrs bez pieejas valsts noslēpumam nevar vadīt tieslietu jomu, jo tās pārraudzībā ir Satversmes aizsardzības birojs.
ĒRIKS KALNMEIERS, ģenerālprokurors
Ārkārtīgi svarīgi! Jo, ja ir runa par tieslietu ministru, tad atcerēsimies, ka SAB ir Tieslietu ministrijas iestāde un tātad SAB ārkārtīgi daudzi jautājumi tiek aptverti ar valsts noslēpuma statusu. Tas nozīmē, ka tieslietu ministrs tos nevar risināt.
Tatrā ziņā tāds precedents vēl nav bijis, ka kādam valdības ministram nebūtu pielaides. Bet, nu pašreiz šis jautājums ir procesā.
Baiba Broka jau vienu reizi ir gājusi cauri specdienestu pārbaudes sietam un to izturējusi. Pirms pieciem gadiem viņu iecēla Latvijas Gaisa satiksmes valdē un aviācijas sfērā ir prasība pēc otrās kategorijas pielaides. Tomēr augstākā līmeņa pielaidi tagad SAB viņai dot kavējas.
IVETA MAURA, Satversmes aizsardzības biroja pārstāve
Tas nozīmē, ka SAB rīcībā ir informācija vai fakti, kas būtu padziļinātāk jāpārbauda, lai mēs gūtu pārliecību, ka šai personai mēs varam uzticēties un izsniegt pieeju valsts noslēpumam, jo šis ir atbildīgs lēmums.
Nekā personīga rīcībā ir neoficiālas ziņas, ka pārbaudē patlaban pārbauda vairākus ar Baibas Brokas pagātni saistītus faktus, pirmkārt par viņas sniegtajiem pakalpojumiem arābu investoram OMINASIS, plašāk zināms kā Ķemeru sanatorijas kādreizējais īpašnieks. 2011.gadā būvnieks NCC Konstrukcija izteica apgalvojumus, ka Ominasis krāpjas ar pievienotās vērtības nodokli un iesniedza dokumentus finanšu policijai. Tā kriminālprocesu neierosināja, jo bija iestājies noilgums. Gadi, par kuriem būvnieks sūdzējās, sakrīt ar laiku, kad uzņēmumam Ominasis Latvia juridiskās un finanšu konsultācijas sniedza Baiba Broka.
Pārbaudes veicējus interesē arī jaunāki notikumi – nacionālās apvienības sponsoru ietekme uz partijas pieņemtiem lēmumiem. Jau ilgāku laiku izskan aizdomas par maksātnespējas administratora, regulāra nacionālās apvienības ziedotāja Māra Sprūda dominējošo lomu partijā un viņa naudas izcelsmi. Broka noliedz, vai laikā, kad bija tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre un ministra padomniece, centusies lobēt maksātnespējas administratoru grupējumu intereses. Viņi bijuši kolēģi asociācijā, kurā piešķir sertifikātus administratoriem. Sprūds ir arī labs Brokas draugs. Un ciemiņš viņas mājās dzimšanas dienas svinībās. Sprūds 2012.gadā Nacionālajai apvienībai ziedoja 15 tūkstošus latu, bet pirms pašvaldību vēlēšanām līdzekļus atvēlēja citam politiskam spēkiem.
Jautājums – Vai pieļaujat, ka varat arī nesaņemt pielaidi?
Baiba Broka
Es neredzu nekādu pamatu. Ko es būtu neatbilstoši likumam tādu darījusi? Pret mani nav neviens kriminālprocess, ne bijis, ne esošs. Kāpēc, lai man nevarētu būt pielaide valsts noslēpumam?
SAB atsaka pielaidi, nepaskaidrojot iemeslus. Pielaidi nesaņēmušie var sūdzēties ģenerālprokuroram, taču līdz šim viņš atteikumus ir uzskatījis par likumīgiem. Tā SAB neiedeva pielaides trim Saskaņas centra Saeimas deputātiem. Jānis Urbanovičs un Andrejs Elksniņš un Sergejs Mirskis bija spiesti atteikties no darba Saeimas komisijās, kur pielaide valsts noslēpumam ir obligāta.
Līdz galīgās atbildes saņemšanai Brokai ir vēl nedaudz laika. Ja specdienests Brokai pielaidi atsaka, premjerei ir jālūdz nacionāļiem meklēt citu tieslietu ministra kandidātu.
LAIMDOTA STRAUJUMA, Ministru prezidente ( Vienotība)
Protams, ir objektīvi nepieciešams, lai visiem valdības ministriem būtu šī pielaide. Un SAB iespēja vērtēt katra ministra pielaidi ir 4 mēneši, līdz ar to šis laiks ir dots.
– Ko jūs darīsiet, ja nebūs šo mēnešu laikā šīs pielaides?
Ja man paziņos, ka pielaides nav, tad arī vērtēšu šo. Šobrīd man nav nepieciešamības lemt par šo jautājumu.
>< >< ><
Zemessargiem vajadzīga intensīvāka apmācība un jauni ieroči
Zemesardzei būtu grūtības aizsargāt valsti, ja Latvijā līdzīgi kā Ukrainā iebruktu militāristi bez pazīšanās zīmēm
Notikumi Ukrainā ir pamudinājuši Latvijas iedzīvotājus vairāk interesēties par dienestu Zemessardzē. Tā ir Nacionālo bruņoto spēku struktūra un tajā brīvprātīgi šobrīd dien apmēram astoņi tūkstoši Latvijas pilsoņu. Atbalstu Zemessardzei šajās dienās ir izteicis arī Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Viņš sola, ka tuvākajā laikā valdībai pieprasīs papildu naudu, lai zemessargus varētu aprīkot ar vajadzīgo ekipējumu.
Tomēr papildu Zemessardzes stiprināšanai, Latvijai nopietni jādomā, kā reaģēt uz tā dēvēto ceturtās paaudzes karu, kādu Krievija izvērš Ukrainā. Tur var skaidri redzēt, ka Ukrainas armijas un varas iestādes ir bezspēcīgas pret Krievijas militāristiem. Viņi uzdodas par vietējām pašaizsardzības vienībām bez pazīšanās zīmēm.
Zemessardze Latvijā pastāv jau 23 gadus un šajā laikā organizācijā ir dienējuši tūkstošiem cilvēku. Viņi tajā ir iestājušies brīvprātīgi, lai kara gadījumā ar ieročiem rokās aizstāvētu savu valsti. Ikdienā tas nozīmē ik pa laikam veltīt savas brīvdienas militārām mācībām.
Šo nedēļas nogali Skultes ciemata mežos pavada vairāki duči zemessargu. Viņi visas dienas garumā, kā arī nakts laikā skrien, brien, lien pa krūmiem un šauj ar tukšām patronām. Vai arī sēž postenī un gaida pavēli rīkoties. Zemessargi ir no 17.Pretgaisa aizsardzības bataljona. Tas ir viens no četriem specializētajiem Zemessardzes bataljoniem Latvijā.
MĀRCIS ZEMTURIS, Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljona vecākais zemessargs
Nu tas ir tāds aicinājums, ja godīgi jāsaka ir. Nu viens pats zemessargs nevar būt, ir jābūt ģimenes atbalstam, jo reizi mēnesī vai divas tomēr tu ziedo tās brīvdienas, ko tu varētu kopā arī ar ģimeni pavadīt. Tā kā tas arī tāds liels gods cilvēkam būt tajā Zemessardzē.
Vidēji dienests zemessargu rindās ilgst apmēram 8 gadus. Mārcis nolēma pieteikties 2008. gadā. Kopš tā laika viņš regulāri apmeklē mācības un dažādus kursus. Tāpat dienests dod prasmes, kā izdzīvot mežā.
MĀRCIS ZEMTURIS, Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljona vecākais zemessargs
Es ikdienā strādāju ar cilvēkiem, tiekos un eksportēju pakalpojumus uz citām valstīm. Tā kā mans tas ikdienas dzīves ritms galīgi nav saistīts ar armiju un varbūt tāpēc arī prasās kaut kas tāds, teiksim, ka tur gribi kaut ko tādu vairāk.
Šobrīd zemessargu rindās ir vairāk nekā astoņi tūkstoši cilvēku vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Un viņiem var pievienoties jebkurš Latvijas pilsonis, ja vien izdodas nokārtot veselības pārbaudi un iziet sākotnējo apmācību. Tad atliek vien dot svinīgo zvērestu. Daudzus vilina tieši tas, ka dalība Zemessardzē ir brīvprātīga.
MĀRCIS ZEMTURIS, Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljona vecākais zemessargs
Nu, jā, pluss viennozīmīgi ir tas, ka tu vari plānot to laiku. Tu vari ikdienā nodarboties ar to, kas ir vajadzīgs, kas dzīvē tev ir galvenais. Bet tajā pašā laikā tu vari brīvi izplānot tās brīvdienas, ja, un apgūt tās lietas.
17. un arī 19. bataljona zemessargi bija vieni no pirmajiem, kas ieradās sabrukušā lielveikala „Maksima” traģēdijas vietā. Un viņi riskēja ar savām dzīvībām.
ALENS PLISKO, Virsseržants, štāba un apgādes rotas galvenais tehniķis
Es arī biju tur, tu biji, mēs visi bijām tur. Mēs gājām iekšā pirmie kopā ar glābējiem. Mēs apmēram pusstundu strādājam, ja, tā kā ziloņi trauku veikalā, visu vācām nost, lai smagā tehnika iet. Un tad mums pateica – jūs vairs neejiet.
Tāpat zemessargi palīdz glābšanas dienestiem meklēt pazudušus cilvēkus, novērst plūdus un likvidēt ugunsgrēkus. Viņi bieži vien rūpējas arī par sabiedrisko kārtību.
Notikumi Krimā rāda, ka Krievija faktiski neizvērš tiešu militāru uzbrukumu kaimiņvalstīm. Putina režīms vispirms apstrādā savus tautiešus ārvalstīs caur maigo varu – kā tas notiek arī Latvijā. Un tikai pēc tam, kad ir iegūts atbalsts starp vietējiem iedzīvotājiem, Krievija cenšas izprovocēt nemierus ar vietējo aktīvistu palīdzību. Zemessardze nav domāta tam, lai novērstu šādus nemierus.
LEONĪDS KALNIŅŠ, Zemessardzes komandieris, pulkvedis
Zemessardze ir tīri militāra struktūra. Mēs esam gatavoti, lai karotu ar ieročiem rokās. Mēs esam stingri nodalījuši savas funkcijas no Valsts policijas funkcijām gan likuma jomā. Un mēs esam aizgājuši galīgi prom, kā tas bija 90. gadu sākumā, kad mēs piedalījāmies Valsts policijas funkciju veikšanā. Tagad mums šīs sfēras ir stingri nodalītas.
Ja valstī izceļas nekārtības un nemieri, tad tie jānovērš Valsts policijai. Šādos gadījumos ir darbs speciālajai uzdevumu vienībai, kā arī pretterorisma vienībai „Omega”. Bet zemessargus var piesaistīt pēc vajadzības. To nosaka starp Valsts policiju un Zemessardzi noslēgtais sadarbības līgums.
ILZE PĒTERSONE – GODMANE, Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāre
Latvijas mērogi realitātē ir tik mazi, ka tur, ja kāds gribētu kaut ko ieņemt, tad pietiek ar desmitiem cilvēku. Tā kā es domāju, ka ar šādiem te jautājumiem viennozīmīgi policija tiek galā un arī tiks galā.
Tomēr reālas grūtības sāktos tad, ja ekstrēmā rīcībā iesaistītos civilie iedzīvotāji. Un, ja šī rīcība balansētu uz likuma un interpretācijas robežas, piemēram, kā tas ir redzams ar Krievijas militāristiem Krimā. Mūsu valstij šāda nestandarta situācija sagādātu pamatīgas galvassāpes, jo politiķiem nav pieredzes kā šādā situācijā rīkoties.
KASPARS DRUVASKALNS, Drošības politikas un krīzes vadības speciālists
Mums vajag nobrukt obligāti, nodegt Rīgas pilij vai sabrukt Zolitūdes veikalam. Mums veidojas politika attiecībā uz iekšējo drošības spēku spējām. Mums vajag notikt Ukrainā gadījumiem, kad kāds sāk beidzot politiskā līmenī par to runāt. Bet tam būtu jābūt ikdienas režīmam.
Pēc viņa teiktā, valdības vadītājai derētu apdomāt, vai Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāre ir tas labākais padomdevējs nacionālās drošības jomā. Bet Valsts prezidentam vajadzētu atjaunot padomnieku nacionālās drošības jautājumos.
KASPARS DRUVASKALNS, Drošības politikas un krīzes vadības speciālists
Mums ir padsmit tiesībsargājošās iestādes, padsmit operatīvās darbības subjektu, mums ir trīs drošības iestādes. Mums ir katrai problēmai sava iestāde, bet mums nav smadzenes un muskuļi, kas šo kopējo lauku redz. Un tur arī rodas šī problēma.
