Pēc rudens lapkriša sākas miera periods un daļa slimību ierosinātāju sēņu vairs aktīvi neattīstās augu audos, bet pārziemo kritušajās lapās, bojātajos augļos un citur.
“Pēc rudens lapkriša sākas miera periods un daļa slimību ierosinātāju sēņu vairs aktīvi neattīstās augu audos, bet pārziemo kritušajās lapās, bojātajos augļos un citur, tāpēc tad, kad raža novākta, vēlams no augļu koku un krūmu apdobēm un rindstarpām savākt nokritušās lapas un puvušos augļus,” iesaka Vidusdaugavas reģionālās nodaļas augu aizsardzības un karantīnas daļas vecākais inspektors Vladimirs Bleidels.
Speciālists atgādina, ka jānovāc arī koku vainagos palikušie puvušie augļi – mūmijas.
“Visu savākto masu aprok vai savāc komposta kaudzē. Lai komposts ātrāk sadalītos, to aplaista ar biokompostētāju vai slāpekļa minerālmēsliem un pārklāj ar salmu kārtu,” skaidro V.Bleidels.
Nobirušās lapas, koku stumbrus un zarus var apsmidzināt ar karbamīdu (50 kilogrami uz hektāru vai piecprocentīgu šķīdumu), lai lapas ziemā labāk sapūtu un uz tām nepārziemotu ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ķiršu lapbires un citu slimību ierosinātāji.
“Smidzinājumam jāizmanto liels šķidruma daudzums, lai nokritušo lapu slānis, koku stumbri un zari tiktu saslapināti,” iesaka inspektors.
Lai februārī un martā augļu koku stumbri mazāk ciestu no saules apdeguma, ieteicams nobalsināt to stumbrus ar 20 procentīgu kaļķa pienu, kam pievienots divprocentīgs vara sulfāts.
Izgriež arī nokaltušos zarus, bet griezuma vietas dezinficē ar piecprocentīgu etiķskābes šķīdumu un apziež ar potvasku vai brūču ziedi.
