Ar rajona pašvaldību vadītājiem tikās Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas speciālists G.Šmits, kas strādā pie vienotas pašvaldību adrešu reģistra datu bāzes izveides un skaidroja jaunos Ministru kabineta akceptētos adresācijas noteikumus.
Ar rajona pašvaldību vadītājiem tikās Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas speciālists Gundars Šmits, kas strādā pie vienotas pašvaldību adrešu reģistra datu bāzes izveides un skaidroja jaunos Ministru kabineta akceptētos adresācijas noteikumus.
“Pašvaldībām līdz 2003.gada 1.jūlijam jāsagatavo sava adrešu datu bāze, ko pēc tam ievadīsim datorā. Adresi veido nosaukumu ķēde, tāpēc adresācijas sistēmas izveidē jāievēro vairāki noteikumi,” uzsvēra G.Šmits.
Viņš norādīja, ka vietējām pašvaldībām, veidojot informāciju par konkrētām objektu adresēm, jāņem vērā, ka vienā administratīvajā teritorijā adrese nedrīkst atkārtoties, katram objektam jāpiešķir tikai viena adrese, bet objekta nosaukums rakstāms atbilstoši valsts valodas prasībām.
Pašvaldību vadītāji atzina, ka problēmas rodas, ja objektīvu iemeslu dēļ ir izveidotas ielas, kurās vēsturiski ir saglabāti mājvārdi. Gulbenē tāda, piemēram, ir Raiņa iela. Līdzīga situācija ir arī vairākās citās pašvaldībās.
Līgo pagasta padomes priekšsēdētājs Uldis Doņuks interesējās, vai adrese piešķirama tām pašvaldības teritorijā pussagruvušajām ēkām, kurās neviens nedzīvo. G.Šmits norāda, ka tad adresi var nepiešķirt, jo nepieciešamības gadījumā tā atgūstama divās nedēļās.