Izmaiņas Obligātā militārā dienesta likuma, kas stājās spēkā 13.jūnijā, nosaka, ka vīriešus, kas dosies dienēt vai līdz šim atradās militārā dienesta rezervē un ir dzimuši pēc 1957.gada 1.jūlija, rezervistos ieskaitīs līdz 55 gadiem.
Izmaiņas Obligātā militārā dienesta likuma, kas stājās spēkā 13.jūnijā, nosaka, ka vīriešus, kas dosies dienēt vai līdz šim atradās militārā dienesta rezervē un ir dzimuši pēc 1957.gada 1.jūlija, rezervistos ieskaitīs līdz 55 gadiem. Līdz šim noteiktais maksimālais rezervista vecums bija 45 gadi.
“Iepriekšējā gadā bija rīkojums, ka arī tos vīriešus, kas dienējuši Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos profesionālajā dienestā, rezervistos ieskaitīs līdz 55 gadiem. Bruņoto spēku virsnieku vietniekiem rezervista laiks beigsies, sasniedzot 60 gadus,” stāsta Vidzemes Valsts militārā dienesta pārvaldes Gulbenes nodaļas vadītājs Aloizs Priedeslaipa.
Uzsākot rezervistu pārreģistrāciju, pārbaudīs arī viņu veselību. Tas nav darīts kopš bijušās Padomju Savienības laika.
“Pārreģistrācijā pārbaudīs ne tikai veselību, bet arī izglītību un citus ar konkrēto cilvēku saistītus jautājumus. Informāciju apkopos, un komisija lems par rezervista izmantošanas iespējām Nacionālajos bruņotajos spēkos. Pieļauju, ka veselības dēļ kādu no rezervistiem var arī atbrīvot,” skaidro A.Priedeslaipa.
No Gulbenes rajona Nacionālajos bruņotajos spēkos gadā iesauc apmēram 60 puišu. A.Priedeslaipa atzīst, ka diemžēl daļai jauniešu ir slikta fiziskā sagatavotība un veselības dēļ viņus no dienesta atbrīvo.
“Veidojas paradoksāla situācija, ka puišiem, kas vēlas dienēt, veselība ir slikta, bet tiem, kas nevēlas – laba veselība un fiziskā sagatavotība. Jaunieši pieļauj kļūdu, jo ikdienā trenējas neregulāri,” spriež nodaļas vadītājs un uzskata, ka armija nav pāraudzināšanas iestāde, lai gan tā uzskata daļa jauniešu vecāku, un iespēja atbrīvoties no dažādām paša radītām problēmām.
Kopš 18.jūnija izdots likums, kas atsevišķos gadījumos paredz militārā dienesta aizstāšanu ar alternatīvo, kura ilgums ir divi gadi, bet augstskolu beigušajiem – 18 mēneši. Gulbenes rajonā alternatīvajā dienestā nav iesaukts neviens jaunietis. “Alternatīvajā dienestā puišus varēs norīkot strādāt, piemēram, sociālajā aprūpē, iesaistīt pašvaldību darbā, dažādu katastrofu likvidēšanā un tamlīdzīgi, tikai viņiem nedos ieroci. Visi, kas atradīsies alternatīvajā dienestā, saņems karavīriem paredzētās sociālās garantijas, bet nepildot alternatīvā dienesta pienākumus, tā termiņu pagarinās,” skaidro A.Priedeslaipa.
Obligātā militārā dienesta likums nosaka, ka personas, kas mācās valsts licencētās vidējās un profesionālās izglītības mācību iestādēs un iegūst pirmā līmeņa vidējo vai profesionālo izglītību, neiesauc obligātajā dienestā tikai tad, ja jaunietis turpina mācīties augstāka līmeņa mācību iestādē. Viņam nav atļauts “staigāt” no viena līmeņa profesionālās mācību iestādes uz otru, lai izvairītos no iesaukuma.
“Arī augstskolā jāmācās pilna laika studijas. Daudzi jaunieši to neievēro. Iesaistās nepilna laika studijās, bet pēc pirmā kursa beigšanas viņam jādodas dienēt,” atgādina A.Priedeslaipa.
