Likums “Par darba aizsardzību” nosaka, ka uzņēmumā un iestādē, kurā nodarbināti pieci un vairāk darbinieku, jābūt darba aizsardzības speciālistam, tāpēc vietējās pašvaldībās jārod cilvēks, kas nodarbosies ar darba aizsardzību.
Likums “Par darba aizsardzību” nosaka, ka uzņēmumā un iestādē, kurā nodarbināti pieci un vairāk darbinieku, jābūt darba aizsardzības speciālistam, tāpēc vietējās pašvaldībās jārod cilvēks, kas nodarbosies ar darba aizsardzību.
“Speciālistam jābūt apmācītam, jo viens no viņa uzdevumiem ir novērtēt konkrēto situāciju. Mācības organizē reģionālais mācību centrs “Austrumvidzeme”, un kursu beidzēji saņem zināšanas apliecinošu dokumentu,” pašvaldību vadītājiem sanāksmē stāstīja Austrumvidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājs Aivars Spalva.
Reizi gadā arī katrā mācību iestādē, kas atrodas pašvaldības pārziņā, organizē tās atbilstības pārbaudi, kuras laikā aizpilda veidlapu, atbildot uz 18 jautājumiem par darba aizsardzību. Ne katrā skolā ir darba aizsardzības speciālists, tāpēc A.Spalva ieteica šos pienākumus veikt amatu apvienošanas kārtībā, pašvaldībai vienojoties ar izglītības un citām iestādēm.
Rajona pašvaldību informatīvajā sanāksmē pagastu vadītāji norādīja, ka Valsts darba inspekcijas speciālistiem vairāk jākontrolē, kā ražošanas uzņēmumos darba devējs ievēro līgumattiecības ar darba ņēmēju, jo galvenokārt gateros cilvēki strādā bez juridiski noformētām darba attiecībām.
“Notiek nelaime, kurā strādnieks zaudē roku. Vai darba inspekcija skaidro, kāpēc noticis negadījums?” interesējās Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika.
“Valsts darba inspekcija izmeklē gadījumus, ja ir dokumentāli noformētas darba devēja un ņēmēja līgumattiecības. Ja tādu nav, tad inspekcija raksta tikai atzinumu, tādējādi apliecinot, ka ir konstatēts fakts. Diemžēl atzinums negarantē atlīdzību, ja cietušajam piešķirta invaliditāte,” skaidroja A.Spalva. Vadītājs atzina, ka inspekcija nespēj pārbaudīt visus darba līgumus, bet pašvaldību vadītāji atzina, ka tas risināms valsts mērogā.