Pirmais iespaids: mazā rajonā nav mazu problēmu.
Pirmais iespaids: mazā rajonā nav mazu problēmu
Šonedēļ Latvijā izsludinātas Juristu dienas. Notiek dažādi pasākumi, tostarp arī atvērto durvju dienas justīcijas iestādēs. Arī Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Aivars Circens, kas pirmo mēnesi iejūtas jaunajā darbavietā, labprāt gaida ciemos interesentus, īpaši skolēnus, kas vēlas nākotni saistīt ar jurista profesiju.
A.Circens (dzimis 1956.gadā) mēneša laikā paspējis iepazīt kolēģus un izpratis, kādi ir raksturīgākie likumpārkāpumi Gulbenes rajonā. Viņam šī puse nav sveša, jo A.Circens ir dzimis kaimiņrajonā – Balvos. Viņam ir augstākā juridiskā izglītība. Strādājis par izmeklētāju Bauskas rajona policijas pārvaldē. Kopš 1995.gada viņš kļuva par Bauskas rajona prokuratūras prokuroru. Darbā ilgāku laiku aizvietojis virsprokuroru.
“Salīdzinot ar Bauskas rajona prokuratūru, kur biju virsprokurora vietas izpildītājs, te kolektīvs ir uz pusi mazāks. Tas nenozīmē, ka mazāk ir darba. Gulbenes rajonā salīdzinoši maz ir sevišķi smago noziegumu, taču te ir izteikti daudz nelikumīgu mežu izciršanas gadījumu,” saka A.Circens.
Virsprokurors pauž, ka tieši masveida gadījumi nelikumīgā koku izciršanā “rada šaubas par cilvēku godprātību”.
“Šos gadījumus atklāj tikai tad, kad platības jau ir izcirstas. Bet lai izvestu kokus no meža, ir jānodarbina cilvēki, tehnika. To nevar neredzēt. Bet parasti šādus nodarījumus atklāj ne dienu vai divas pēc notikuma, bet kad visas pēdas jau ir zudušas,” saka A.Circens.
Viņš pauž, ka tās daļēji ir arī iedzīvotāju bezatbildības sekas. Sevišķi gadījumos, kad izcērt privātos mežus. Ja šo platību tuvumā nedzīvo meža saimnieks pats, tad ir citi, kas dzīvo. Viņš uzsver, ka Valsts meža dienesta darbinieki fiziski nespēj pārbaudīt visus mežus. Zagļi to izmanto.
Balstās uz pierādījumiem
Situācija ir tāda, ka Gulbenes rajonā gandrīz vai katru dienu atklāj kādu nelikumīgas mežu ciršanas gadījumu. Cērt kokus pat dabas liegumā. A.Circens atzīst, ka meža nelikumīgās izciršanas krimināllietas nereti ir juridiski samudžinātas. Tas – nepilnīgās likumdošanas dēļ.
“Kriminālprocesā teikts, ka visas šaubas ir tulkojamas vienīgi par labu apsūdzētajam un tiesājamajam. Dažreiz ir tā, ka, intuitīvi jūtot, ka cilvēks ir vainīgs, tomēr jāsaka policijas darbiniekiem, ko drīkst un ko ne, ja nav pietiekami daudz pierādījumu,” saka virsprokurors. Taču viņš atzīst, ka cilvēktiesību ziņā sliktākā situācijā likumdošanā šobrīd ir cietušais, “kam ir tikai atbildība un pienākumi”.
Pieņemšanās uzklausa iedzīvotājus
Prokuratūrā ir noteikts pieņemšanas laiks iedzīvotājiem. Taču A.Circens uzsver, ka darba laikā vienmēr cenšas uzklausīt cilvēkus, kas atnākuši uz prokuratūru ar problēmām un lūgumu pēc padoma.
“Lielākoties uz prokuratūru atnāk cilvēki, kas vērsušies policijā un kam nav pieņemami tās lēmumi. Taču vairumā gadījumu iedzīvotāji paši ir pieļāvuši kļūdu. Viņi vēršas policijā rakstiski ar iesniegumiem, kas nav noformēti saskaņā ar kriminālprocesa prasībām. Līdz ar to šos iesniegumus policijā reģistrē kā sūdzības, bet to izskatīšanas termiņš ir 30 dienas. Turklāt sūdzības gadījumā policijai nav jāpieņem lēmums. Tas obligāts ir tad, ja policijā saņemts iesniegums par noziedzīgu nodarījumu,” skaidro A.Circens.
Neapmierinātība sākoties, kad iedzīvotāja iesniegums izskatīts kā sūdzība. Cilvēkam šķiet, ka jāierosina krimināllieta, bet tas nenotiek.
“Tas liecina, ka šādos gadījumos neder pa pastu uz policiju atsūtīta sūdzība. Ir jāvēršas policijā personīgi, ir rakstiski jāaizpilda iesnieguma protokols, kurā cilvēks parakstās par atbildību. Tad arī policija saskaņā ar iesniegumu par noziedzīgu nodarījumu lems, ierosināt lietu vai atteikt, vai arī pārsūtīs izskatīšanai citā institūcijā,” saka A.Circens.
Līdz šim no visām iedzīvotāju sūdzībām, vēršoties prokuratūrā, divas trešdaļas atzītas par pamatotām. Prokuratūra šajos gadījumos atcēlusi policijas lēmumus, ir ierosinātas krimināllietas.
Darba apjoms palielinās
No 1.novembra spēkā stājas izmaiņas kriminālprocesā, viena no tām paredz, ka tiesu apgabala prokuratūrām vairs nebūs pienākums veikt pirmstiesas izmeklēšanu kādā no krimināllietu kategorijām. Tas nenozīmē, ka tiesu apgabalu prokuratūras neveiks kriminālvajāšanu, taču rajonu prokuratūru darba apjomu šīs un citas izmaiņas palielinās.
“Apgabaltiesu izskatīšanā būs noziegumi pret valsti, sevišķi smagie noziegumi – narkotiku lietas, vardarbība pret mazgadīgajiem un nepilngadīgajiem, ar ieročiem saistītas laupīšanas un citi, tomēr kopumā palielināsies tendence, ka maksimāli daudz lietu iztiesāšanu nodod rajona tiesu kompetencē, atstājot apgabaltiesām apelācijas instances pienākumus,” stāsta A.Circens.
