Lielākie dārzeņu audzētāji rajonā ir nobažījušies, ka pāragri uzkritušais sniegs kavē galda biešu, burkānu, kāpostu un pat dzērveņu novākšanu, un cer, ka tas tomēr nokusīs.
Lielākie dārzeņu audzētāji rajonā ir nobažījušies, ka pāragri uzkritušais sniegs kavē galda biešu, burkānu, kāpostu un pat dzērveņu novākšanu, un cer, ka tas tomēr nokusīs.
Viņus nespēj mierināt Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktora vietnieka Jāņa Sietiņsona teiktais, ka oktobrī sniegs ir īslaicīga dabas parādība.
“Mums zem sniega ir 17 hektāri kāpostu, kuru pakāpenisku novākšanu plānojām oktobra vidū. Kāpostiem kritiskā gaisa temperatūra ir mīnus septiņi grādi Celsija, bet dažas dienas tā bija pat mīnus 15 grādu. Ceram, ka varbūt kāpostus nedaudz pasargās to lapas un sniega sega,” norūpējusies Lizuma pagasta zemnieku saimniecības “Dimdiņi” dārzeņu audzētāja Iveta Audziša.
Ja arī kāposti atsals, tie ziemas mēnešos daudz ātrāk bojāsies, radot ievērojamus materiālos zaudējumus. Saimniecībā uz lauka ir arī puravi, kam aukstums ir mazāk kaitīgs.
J.Sietiņsons norāda, ka zemniekiem vajadzējis paredzēt, ka vasaras sausajam laikam var sekot vēl citas dabas kaprīzes, bet “Dimdiņu” saimnieki domā citādāk.
“Neviens lauksaimnieks nevar paredzēt, cik labvēlīgs vai nelabvēlīgs būs kārtējais ražas gads. Vasarā dārzeņu kultūrām atvēlēto platību laistīšanai nepietika ūdens, tāpēc neguvām arī cerēto burkānu ražu. Tie padevušies nelieli. Šobrīd nav iespējams minēt konkrētu zaudējumu apjomu, bet tas nebūs mazs,” spriež I.Audziša.
Arī dzērveņu audzētāji atzīst, ka šādus laika apstākļus oktobrī piedzīvo pirmo reizi un sniega dēļ nav iespēts novākt ogas. Ja sniegs nenokusīs, ogas vajadzēs nolasīt nākamā gada pavasarī, bet tādā gadījumā tās nebūs iespējams uzglabāt.
“Dzērvenes vairākus gadus audzēju 0,5 hektāru platībā. Ogu pagaidām nav daudz, bet pat tās nepaspējām nolasīt. Lai gan sniega sega it kā dzērveņu izskatam nekaitē un pat to uzlabo – ogas ir lielākas un košākas, tomēr esmu pārliecināts, ka nebūs vēlamās kvalitātes,” stāsta lejasciemietis Gunārs Lapkašs.
Viņš pārliecinājies, ka arī pavasara kailsals dzērvenājiem nodara postu, jo viens no stādījumiem apsalis tieši tad, lai gan Salaspilī iegādātā dzērveņu šķirne piemērota vietējiem klimatiskajiem apstākļiem.
“Kaitējumus rada ne vien pāragrais sniegs, bet arī bebri, kas, būvējot aizsprostus, dzērveņu platības applūdina. Manuprāt, vajadzētu valsts mērogā veikt to daļēju iznīcināšanu,” domā dzērveņu audzētājs.
Vairākās vietās zem sniega palikuši arī cukurbiešu un lopbarības biešu tīrumi, kam vairāk par sniegu kaitē kailsals.
“Laika apstākļu ietekme nav vērtējama tikai negatīvi. Sniegs var aizkavēt ražas novākšanu, bet tas pasargā augsni no sasalšanas. Tomēr visu noteiks turpmākie laika apstākļi,” uzskata ministrijas pārstāvis.
