Reklāma
Preču zīmju viltošana aizvien turpina augt, jo nereti patērētāji labprātāk izvēlas iegādāties lētākas preces, nedomājot par risku, ko tās var nest. Visbiežāk tas notiek tad, kad patērētājiem nav pietiekami lieli ienākumi un lētāk ir iegādāties preces aizvietotāju. Tie var būt, piemēram, medikamenti vai kosmētika, bet no šiem atdarinātājiem var rasties apdraudējumi, tāpēc vienmēr vajadzētu apdomāt, vai lētāks ir labāks?
Preču zīme ir intelektuāls īpašums un, lai to pasargātu pastāv preču zīmes reģistrācija. Visas reģistrētās preču zīmes tiek aizsargātas ar likumu, atšķirībā no nereģistrētajām.
Spēkā esošie likumi, kas aizsargā preču zīmes Eiropas Savienībā
- “Preču zīmju likums”
No 2020. gada 6. marta spēkā stājās jauns “Preču zīmju likums”, kas aizstāj 1999. gada likumu “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”. Svarīgākais ir panākt vienotu un efektīvu tiesisku aizsardzību visā ES. Tas mazinātu negodīgu konkurenci un palīdzētu patērētājiem apzināties, ka iegādātā prece nav viltojums. Jaunais likums ir ieviesis šādas izmaiņas:
- Vairs netiek piemērotas prasības pēc grafisko zīmju attēlojuma (tas nozīmē, ka nu var aizsargāt novietojuma, hologrāfiskas, multivides un cita veida zīmes);
- Ir iespēja arī veikt sertifikāciju zīmju reģistrēšanu (ES Preču zīmju regulā teikts, ka ES sertifikācijas zīme ir preču zīme, kas “sniedz iespēju nošķirt preces vai pakalpojumus, ko zīmes īpašnieks ir sertificējis attiecībā uz materiālu, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas veidu, kvalitāti, precizitāti vai citu īpašību, izņemot ģeogrāfisko izcelsmi, no tādām precēm un pakalpojumiem, kas nav šādi sertificēti”);
- Agrāko preču zīmju īpašniekiem ir tiesības aizliegt identiskas vai ļoti līdzīgas preču zīmes izmantošanu citiem komersantiem saimnieciskajā vai komercdarbībā;
- Ir pieejams saprotamāks regulējums par tiesībām aizliegt izmantot apzīmējumu domēna vārdā;
- Tagad preču zīmju īpašnieks var būt ne tikai fiziska vai juridiska persona, bet arī vairāku personu kopums;
- Preču zīmes īpašniekam piemīt izņēmuma tiesības uz precēm, kas netiks izlaistas brīvā apgrozībā;
- Jaunais likums arī paredz to, ka piemīt mantiskas preču zīmju izņēmuma tiesības, kas dod iespēju atsavināt, ieķīlāt un piedzīt samaksu;
- Tika samazināts arī preču zīmju iebildumu apstrīdēšanas laiks no 3 līdz 2 mēnešiem, ja tiek veikta starptautiskā preču zīmes reģistrācija;
- Ģeogrāfiskās izscelsmes noteikumi paliks kā Latvijas Preču zīmju likuma daļa.
- “Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību”
Līgums aizsargā izgudrojumus patentiem, dizainparaugus, funkcionālos modeļus, preču zīmes, tirdzniecības nosaukumus un vēl citus objektus. Parīzes konvencijas mērķis ir spēt nodrošināt rūpnieciskā īpašuma tiesības visās dalībvalstīs jau kopš 1883. gada 20. marta.
Eiropā preču zīmes ir iespējams reģistrēt valsts līmenī vai ES līmenī. Eiropas komisija nepārtraukti uzrauga preču zīmju sistēmu ES, lai varētu to analizēt un ierosināt uzlabojumus. Protams, vienmēr pats preču zīmes īpašnieks ir atbildīgs par to tiesisko aizsardzību. Vienmēr jābūt pārliecinātam, ka preču zīme ir pareizi reģistrēta, un tikai pats īpašnieks var izlemt, kā rīkosies, ja kāds izmantos viņa preču zīmi.
