Rapsis ir piemērots audzēšanai Gulbenes rajonā, tāpēc ar labām sekmēm ceturto gadu to audzē arī Andra Gargurņa zemnieku saimniecībā “Torņkalns” Galgauskas pagastā.
Rapsis ir piemērots audzēšanai Gulbenes rajonā, tāpēc ar labām sekmēm ceturto gadu to audzē arī Andra Gargurņa zemnieku saimniecībā “Torņkalns” Galgauskas pagastā, kur notika vasaras rapša šķirņu ‘Amica’, ‘Sponsors’, ‘Senators’ un ‘Olga’ lauka demonstrējums. Ir apkopoti salīdzinājuma rezultāti un informācija par to piemērotību rajona klimatiskajiem apstākļiem.
“Tas šāgada klimatiskajos apstākļos bija grūti prognozējams darbs, jo agrā pavasara iestāšanās mudināja rosīties jau aprīļa pirmajās dienās. Ar saimnieka ieinteresētību, atbalstu un pieredzi rapša audzēšanā kopīgi mēģinājām noskaidrot, kura no vasaras rapša šķirnēm vienādā agrofonā dos kvalitatīvāku un lielāku rapša sēklu ražu,” stāsta lauka demonstrējuma dienu vadītāja rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Lucija Cīrule.
Vidēji no viena hektāra iegūtas 3,30 tonnas šķirnes ‘Senators’, 3,05 tonnas ‘Sponsors’, 2,30 tonnas ‘Olga’ un 2,90 tonnas ‘Amica’ rapša sēklu. Sadarbībā ar Zemgales rapša audzētāju kooperatīvu “LatRaps” tonna sēklas realizēta par 130 latiem. L.Cīrule aprēķinājusi, ka bruto peļņa šķirnei ‘Senators’ ir 332,65 , šķirnei ‘Sponsors’ – 304,05, ‘Olga’ – 206,55 un ‘Amica’ – tikai 155,85 lati par hektāru.
“Tas liecina, ka mūsu klimatiskajos apstakļos augstražīgākās un ar ekonomiski izdevīgāku atdevi ir “Sawlof Weibull” Zviedrijā selekcionētās vasaras rapša šķirnes ‘Senators’ un ‘Sponsors’. Tām abām ir izcila noturība pret izbiršanu, laba stiebra noturība un tieksme augt vertikāli, kas dara augus izturīgākus pret infekcijas slimībām, kā arī ievērojami atvieglo ražas novākšanu ar tiešo kombainēšanu. Lai gan šķirnes pieder vidēji agrajai grupai, to agrīnums nodrošina ražas novākšanu labos laika apstākļos, kas ļauj pēc novākšanas laikus sagatavot augsni ziemāju sējai, kā to praktizē arī zemnieku saimniecības “Torņkalns” saimnieks,” stāsta speciāliste.
Lauka demonstrējuma variantos iekulto rapša sēklu ražu novērtējuši arī Valsts augu aizsardzības dienesta Vidusdaugavas reģionālās nodaļas speciālisti, kuru atzinums arī liecina par labu iepriekšminētajām divām šķirnēm. Galvenie kvalitātes rādītāji – eļļas daudzums, olbaltumvielu saturs un citi – ir atkarīgi no rapša sēklu rupjuma. Piemēram, šķirnei ‘Senators’ 1000 sēklu svars ir 3,49, ‘Sponsors’ – 3,38, ‘Olga’ – 2,98, bet ‘Amica’ – 2,81 grams.
‘Amica’ un ‘Olga’ ir selekcionētas Vācijā, tomēr arī saulainā un siltā vasara nespēja nodrošināt to potenciālu ražu. No ‘Amica’ izdevās iekult tikai 1,9 tonnas no hektāra. Tas ir tikai 57,6 procenti no ražības, ko deva šķirne ‘Senators’. ‘Amica’ bija uzņēmīga pret slimībām un novākšanas procesā uzrādīja zemu noturību pret sēklu izbiršanu,” raksturo L.Cīrule. Agronome uzskata, ka viena gada šķirņu salīdzināšanas rezultāti nav pārliecinošs rādītājs, tāpēc, ja vien rajonā būs saimnieki, kas audzē rapsi, konsultāciju biroja darbinieki turpinās darbu pie rapša šķirņu izvēles un tā audzēšanas tehnoloģijas pilnveides.
Ar gandarījumu L.Cīrule stāsta, ka aizvien vairāk zemnieku pievēršas rapša audzēšanai, jo tā eļļas ieguves process nav dārgs un ir vienkāršs, tāpēc ar eļļas ieguvi mājās nodarbojas daudzi zemnieki, bet Valmierā pirmo gadu bija iespējams rapša ražu piegādāt dīzeļdegvielas ieguvei. Rapša biodīzelis šobrīd ir ekonomiski pamatotākais alternatīvās enerģijas veids. Tā ir reāla niša zemniekiem, lai gūtu peļņu.
“Rapša audzētājiem ir kooperēšanās iespējas. Piemēram, kooperatīvu “LatRaps” Zemgales novada zemnieki uzskata par pirmo lauku saimniecību kooperatīvu Latvijā, kas dibināts pēc ražotāju, nevis pārstrādātāju iniciatīvas.
Kooperatīvs, apvienojot daudzus rapša audzētājus, sniedz pakalpojumus sēklas, mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu sagādē, iekūluma pirmapstrādē, tā uzglabāšanā, realizācijā un citus. Ar kooperatīvo sabiedrību sadarbojas arī rajona lielākie rapša audzētāji.
