Lejasciema pagasta kultūras namā ik pēcpusdienu uz mēģinājumiem pulcējas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, kas aktīvi gatavojas 23.vispārējiem dziesmu svētkiem.
Lejasciema pagasta kultūras namā ik pēcpusdienu uz mēģinājumiem pulcējas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, kas aktīvi gatavojas 23.vispārējiem dziesmu svētkiem.
“Kolektīvu dalībnieki apzinās, ka apgūt repertuāru nebūs viegli, tāpēc cītīgi apmeklē mēģinājumus. Dziesmas mācās kamerkoris “Kaprīze”, deju apguvi sāks “Unce”. Pirmo reizi svētkos iecerējis startēt arī pūtēju orķestris – kolektīvs, kas sevi jau paspējis apliecināt vairākos rajona pasākumos. Aktīvi pašdarbnieki ir vecākās paaudzes koris “Satekas”. Diemžēl jaunu kolektīvu šinī sezonā nav,” stāsta Lejasciema kultūras nama vadītāja Rita Gargažina.
Pēc vairāku lejasciemiešu ierosmes, drīzumā uz mēģinājumiem sanāks visi tiem, kas vēlēsies dejot līnijdejas, kur soļus ierādīs Ingrīda Vanaga. Darbu turpinās dramatiskais kolektīvs.
“Ceru, ka mums izdosies atjaunot jauniešu deju kolektīvu, lai gan tā dalībnieki ir puiši un meitenes, kas iesaistās sporta aktivitātēs, vidusskolas pasākumos un citur. Lejasciemā vienmēr populāri bijuši vokālie ansambļi, bet šinī sezonā tos neizdosies izveidot,” domā vadītāja. Vairāki vecāki izteikuši vēlmi palīdzēt bērniem apgūt balles dejas. Šis darbs jau ir sākts.
R.Gargažina atzīst, ka pasākumos kultūras nama zāle diemžēl nav pārpildīta, jo cilvēku aktivitāte ir samazinājusies.
“Varbūt tas ir tāpēc, ka namam ir vajadzīgs ne tikai kosmētiskais, bet kapitālais remonts. Ir jāmaina jumta un grīdas segums, logi un durvis, apkures sistēma, jo divas krāsnis zāli aukstajā laikā nepiesilda. Jāierīko mūsdienīgas tualetes,” plāno vadītāja. Līdz šim remontu atlika, jo kultūras nama ēka nebija Lejasciema pašvaldības īpašums. Šobrīd ir panākta vienošanās, kādreizējo draudzes namu atdot pagastam.
“Man gribētos, lai te būtu plaša zāle ar stacionārām skatītāju vietām, bet pašreizējo varētu izmantot kā nodarbību telpu. Tad mēs aicinātu ciemos teātrus no Rīgas, Liepājas un Valmieras, bet šobrīd nevaru uzaicināt mūziķus, jo negarantēju, ka varēšu samaksāt prasītos 200 latus. Tagad cilvēki vēlas atpūsties, pasēdēt pie galdiņa, papļāpāt ar draugiem, nevis tikai dejot, bet mūsu zāle tam ir pārāk maza,” saka R.Gargažina.
Vadītāja salīdzina, ka kultūras darba vērienu ierobežo nepietiekamais finansējums. Kādreizējā kopsaimniecības laikā naudas pieticis visam, pat pašdarbnieku atvešanai uz mēģinājumiem. R.Gargažina ir saprotoša, ka pagasta padome nevar atvēlēt vairāk līdzekļu nekā iespējams.
Šobrīd sākusies gatavošanās Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinībām. Šogad iecerētais koncerts būs baudījums klausītāju dvēselei.
