Galgauskas pagasta pašvaldība šinīs dienās cer saņemt pozitīvu atbildi investīciju projekta pieteikumam par 19 000 latu piešķiršanu nodegušā Galgauskas kultūras nama jumta seguma atjaunošanai.
Galgauskas pagasta pašvaldība šinīs dienās cer saņemt pozitīvu atbildi investīciju projekta pieteikumam par 19 000 latu piešķiršanu nodegušā Galgauskas kultūras nama jumta seguma atjaunošanai. To pagasta padome iesniedza jūnijā.
“Kultūrvēsturiskā objekta atjaunošanai provizoriski ir nepieciešami 157 000 latu. Pašvaldībai tādu līdzekļu nav, tāpēc meklējam dažādas iespējas naudas piesaistei, piemēram, rakstot projektus,” stāsta Galgauskas pagasta padomes priekšsēdētāja Irēna Biezā.
Pašvaldība izstrādāja projektu par 1200 latiem, to iesniedza Kultūrkapitāla fondā, kas nama atjaunošanai piešķīra 600 latus – pusi no minētās summas. I.Biezā stāsta, ka to izmantos izolācijas plēves iegādei. 2100 latu jumta segumam piešķīrusi rajona padome no privatizācijas fonda līdzekļiem.
“Notikušas sarunas ar dažādu firmu pārstāvjiem par celtniecības darbu izmaksām. Grūtības sagādā tas, ka kultūras nams ir pašvaldības objekts, kultūrvēsturisks piemineklis, bet veicamo darbu apjoms ir liels,” stāsta pašvaldības vadītāja.
Kultūras nama atjaunošanas projektu trīs kārtās izstrādājusi SIA “Vidzemes būvnieks”, pirmajā kārtā paredzot jumta rekonstrukciju, otrajā – ēkas fasādes sakārtošanu, trešajā – iekšējās apdares darbu veikšanu.
I.Biezā stāsta, ka visu vasaru pie krāsmatu tīrīšanas, apmetuma noņemšanas un citiem darbiem strādājuši 15 algotā sabiedriskā darba veicēji.
“Pārliecinājāmies, ka kultūras nams ir vienkārša ēka, kas tapusi stāvbūvē. Starpsienu izveidei izmantoti nomaļi, kas saglabājušies no 1927.gada, lai gan ir nolietojušies. Ar bezdarbnieku palīdzību izstrādājām arī cirsmu, ko iegādājāmies par Amerikā dzīvojošā novadnieka Vasilija Karoļa ziedotajiem 2000 dolāriem. Mežā tie bija 138 kubikmetri, bet sagatavotās lietkoksnes daudzums ir apmēram 80 kubikmetru. Šo darbu veicām, saskaņojot ar projektētājiem. Kokmateriāli ir atvesti, novietoti pie kultūras nama un gaida pielietojumu,” stāsta I.Biezā.
Pašvaldības vadītāja ir pārliecināta, ka galgausnieši reiz pulcēsies atjaunotajā kultūras namā, bet šobrīd mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi aktīvi apgūst dziesmas un dejas, dramatiskais kolektīvs veido jaunus iestudējumus.
“Vasarā kultūras pasākumi notika estrādē, ko izveidojām pagalmā pie pagasta padomes, bet ziemā pulcēsimies mazajā zālē, kur notiks arī Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinības. Jau domājam, kā organizēt Ziemassvētku pasākumus. Dažādības dēļ tie varētu notikt ārā pie lielas, izrotātas egles. Galvenais, ka kultūras dzīve neapsīkst,” uzskata priekšsēdētāja.
