Sestdien, 24.maijā, notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu Latvijas provizoriskie rezultāti ir zināmi. 4 deputātu vietas ieguvusi “Vienotība”, par kuru nobalsoja 46,19 procenti vēlētāju, pa vienai deputāta vietai ieguvušas vēl ”Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (nobalsoja 14,25 procenti), “Saskaņa” (nobalsoja 13,04 procenti), Zaļo un Zemnieku savienība (nobalsoja 8,26 procenti) un Latvijas Krievu savienība (nobalsoja 6,38 procenti).
Latvijā šajās vēlēšanās ir piedalījies 30,1 procents balsstiesīgo vēlētāju.
Gulbenieši – “Vienotības” fani
Gulbenes novadā balsoja 4537 vēlētāji jeb 24,85 procenti no visiem balsstiesīgajiem. Arī pie mums populārākā bija “Vienotība”, par kuru nobalsoja 56,72 procenti, tālāk seko Zaļo un Zemnieku savienība ar 14,71 balsu procentu, ”Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ar 13,81 procentu, “Saskaņa” un Latvijas Reģionu apvienība ar vienādu balsotāju skaitu – 3,11 procentiem. “Latvijas Attīstībai” saņēma 2,67 procentus balsu Gulbenes novadā.
Vēlēšanu dienas vidū Gulbenes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vita Kravale bija noskaņota skeptiski. „Baidos, ka šoreiz Gulbenes novadā diezin vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalīsies vairāk par 35 procentiem vēlētāju. Redzēs, kā būs,” viņa teica „Dzirkstelei”. V.Kravale sestdien bija izbraukusi apsekot vēlēšanu iecirkņus pagastos. Iespaids bijis ne tas labākais, jo pirmajās astoņās vēlēšanu dienas stundās maz cilvēku nācis balsot. V.Kravale vēl cerēja, ka vairāk balsotāju uz iecirkņiem nāks vakarā, kad mitēsies lielais karstums.
Katastrofāli krītas aktivitāte
V.Kravale ir pārlūkojusi senākus datus par vēlētāju aktivitāti Gulbenes novada teritorijā 2009.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Toreiz balsojuši nedaudz vairāk par 44 procentiem vēlētāju. Taču jāņem vērā, ka tolaik vienlaikus notika gan šīs, gan arī pirmās Gulbenes novada domes vēlēšanas. Toreiz bijusi raksturīga tendence – daudzi nobalsoja tikai par pašvaldības vēlēšanām, bet par Eiropas Parlamentu ne. Secināms, ka vēlētāju aktivitāte novadā piecu gadu laikā ir kritusies gandrīz par pusi.
Pie Gulbenes pilsētas vēlēšanu iecirkņa sestdien, kā novēroja „Dzirkstele”, jau nobalsojušo gulbeniešu starpā notika saruna par to, ko novadam spēj dot Eiropas Parlaments un Latvijas politiķu pārstāvniecība tajā. Kāds ieminējās, ka liela nozīme ir, piemēram, finansiālajam atbalstam lauksaimniecībai, zemniekiem, par ko lemj Eiropas Parlaments. Cilvēki runāja par to, ka Latvijā nav jābaida paust savu viedokli, kas ir liels brīvības un demokrātijas sasniegums. Kāds ukraiņu tautības uzņēmējs „Dzirkstelei” izteicās, ka viņam ir bijusi iespēja arī salīdzināt, kā Komerclikums sargā biznesa intereses Latvijā un kā tas notiek citās bijušajās Padomju Savienības republikās, kuras nav Eiropas Savienības sastāvā. „Latvijā Komerclikums ir ļoti labs, ja uzņēmējs godīgi maksā nodokļus. Gulbenes novada domes priekšsēdētājs nav tiesīgs maisīties manā biznesā. Taču valstīs aiz Latvijas austrumu robežas tā nav,” klāstīja uzņēmējs. Viņš arī pauda, ka Latvijā patiesībā nacionālo pretrunu nav, tās ir uzpūstas un to dara vecā paaudze. Jaunie Latvijas krievi un citu mazākumtautību pārstāvji brīvi pārvalda ne tikai valsts valodu, bet bieži vien arī angļu un vēl citas Rietumeiropas tautu valodas. Šie jaunie cilvēki ir pilnībā integrējušies Latvijā un arī kā vēlētāji domā par šīs valsts interesēm, saistot nākotni tikai ar Eiropas Savienību un NATO. „Kā gan citādi, mēs taču redzam, kas notiek Ukrainā. Mēs negribam, lai kaut kas tamlīdzīgs notiktu Latvijā,” sacīja „Dzirksteles” sarunbiedrs.
Jāpārbauda pases derīgums
Gulbenes pilsētas vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Maija Strade “Dzirkstelei” pastāstīja, ka vēlēšanu dienā paši pirmie uz iecirkni balsot esot atnākuši vecākā gadagājuma cilvēki. Vislielākais vēlētāju pieplūdums bijis pēc pulksten 9.00. Divi vēlētāji balsot atnākuši ar nederīgām pasēm, jo paši pat nebija ievērojuši, ka dokumentam ir beidzies derīguma termiņš.
Netālu no Gulbenes pilsētas vēlēšanu iecirkņa „Dzirkstele” satika dzeram alu kādu pusmūža velobraucēju. Uzrunāts par to, vai ir jau nobalsojis, vīrietis teica, ka tas nav iespējams. Viņa pasei jau pāris mēnešus kā beidzies derīguma termiņš. Šā iemesla dēļ vīrs arī nevarot vairs pastā saņemt savu invaliditātes pensiju. Uzzinot no „Dzirksteles”, ka šo problēmu par brīvu var palīdzēt atrisināt novada Sociālais dienests, vīrietis teicās izmantot šādu iespēju, lai vismaz nebūtu problēmu dalībai 12.Saeimas vēlēšanās, kas notiks 4.oktobrī
