Veterinārārste Ilze Mezīte: “Ciniskāk bija uz to visu no malas noskatīties un nenākt palīgā.”
Vakar redakcija saņēma e-pastu no Maijas Papardes, kura raksta, ka svētdien piedzīvojusi līdz šim neredzētu nežēlību.
Gotiņa tikusi mocīta
Viņa raksta, ka svētdienas rīts Beļavā sākās mierīgs un silts. “Piecēlos agrāk, lai ietu ravēt dārzu. Nemaz nenojautu, ka pāris mājas tālāk kūtī risinās neiedomājamas lietas. It kā dabīgas, jo gotiņai bija gaidāms teliņš. Uzmanību pievērsu kaimiņmājai, kad no teju vai visa ciemata bija sasaukti spēcīgākie vīrieši, vēlāk saskaitīju, ka četrpadsmit vīri. (..) Veselas piecas stundas četrpadsmit vīri 32 grādu karstumā valkāja gotiņu pa ciemu, gaidāmajam teliņam apsienot ap kājām striķi. Tas šausmu skats nav ne izstāstāms, ne parādāms,” raksta M.Paparde.
Tālāk e-pastā sieviete ir aprakstījusi, cik nežēlīgi esot notikušas dzemdības un kā gotiņa tikusi mocīta.
Pāri neviens nedarīja
“Dzirkstele” devās uz Beļavu, lai noskaidrotu, kas tad ir noticis. Vaicājot vietējiem iedzīvotājiem, kur varētu dzīvot M.Paparde, viņi atbildēja, ka cilvēku ar šādu vārdu un uzvārdu nepazīst.
Savukārt beļaviete Mirdza Ranka “Dzirkstelei” stāsta, ka patiešām svētdien viņas kaimiņienes Brigitas Lāces gotiņai bijušas smagas dzemdības. “Teļš bija stipri liels, bet laukā bija jādabū. Cilvēki nāca palīgā. Pāri jau gotiņai neviens nedarīja. Es biju klāt un redzēju. Saimnieki ļoti rūpējas par saviem mājlopiem,” saka M.Ranka.
Teliņš – ļoti liels
Gotiņas saimniece Brigita Lāce vēl joprojām nav attapusies no gotiņas smagajām dzemdībām. Viņa nespēj valdīt asaras. “Dzirkstelei” viņa rāda gotiņu, kura pagaidām nespēj piecelties kājās pēc smagajām dzemdībām, un saka, ka esot sazvanījusi lopu uzpircējus un gotiņu vedīšot projām. “Teliņš bija ļoti liels – 64 kilogramus smags. Parasti dzimst apmēram 25 līdz 35 kilogramus smagi teļi. Tiklīdz pasaucām palīgā veterinārārsti Ilzi Mezīti, viņa uzreiz bija klāt. Visi kaimiņi no apkārtējām mājām nāca palīgā. Govs bija branga nobarota, varbūt arī teļš tāpēc tik brangs. Divas nedēļas pārnēsāja teļu, jo tam vajadzēja dzimt 11.maijā,” stāsta B.Lāce. Viņa neslēpj savu izbrīnu par to, kurš varējis aizsūtīt redakcijai šādu vēstuli, jo visi kaimiņi bija atnākuši palīgā.
Bija smagas dzemdības
Veterinārārste Ilze Mezīte atzīst, ka dzīvē viss nenotiek tā, kā grāmatā rakstīts. Viņa saka lielu paldies visiem kaimiņiem, kas bija atnākuši palīgā. Savukārt tas, kurš esot noskatījies, kā cilvēki cīnās, lai palīdzētu gotiņai, un nevis nāca palīgā, bet gan rakstīja laikrakstam par nežēlību, viņasprāt, ir daudz nežēlīgāks. Viņas praksē tik smagas dzemdības, kādas bijušas šai gotiņai, ir gadījušās, bet ne bieži. Šoreiz bijis jāmeklē risinājums, lai glābtu vismaz vienu dzīvnieku. Un tas ar atsaucīgo kaimiņu palīdzību tika arī atrasts.
“Mēs bijām laimīgi, ka teļu izdevās izvilkt un govs netika saplēsta. Šīs bija ļoti smagas dzemdības. Žēl, ka gotiņas saimniecei šādi nodara pāri. Viņa tik ļoti pārdzīvo… Viņa cerēja un ticēja, un arī es cerēju un ticēju, ka viss būs labi. Visi gribēja Brigitai palīdzēt. Kur šis cilvēks bija? Varbūt varēja saimnieci vismaz morāli atbalstīt? Laikam šis cilvēks uzskata, ka labāk ļaut dzīvniekam nomirt, nevis dot iespēju. Ciniskāk bija uz to visu no malas noskatīties un nenākt palīgā. Šajā cilvēkā nav ne sirsnības, ne līdzjūtības. Divas nedēļas pēc dzemdībām gotiņa var būt guloša un tad piecelties. Lai pabeidz veterināriju, tad sapratīs, kā tas notiek, lai kaut ko glābtu. Cilvēki domā, ka viņi ir līdzcietīgi, bet patiesībā daudz ko nesaprot,” secina veterinārārste I.Mezīte.
