“No 1989.gada Latvijā par pieciem procentiem palielinājies latviešu īpatsvars, bet 2000.gadā līdz 57,6 procentiem,” liecina Centrālās statistikas pāvaldes otrdien publiskotie provizoriskie tautas skaitīšanas dati.
“No 1989.gada Latvijā
par pieciem procentiem palielinājies latviešu īpatsvars, bet 2000.gadā
līdz 57,6 procentiem,” liecina Centrālās statistikas pāvaldes otrdien publiskotie provizoriskie tautas skaitīšanas dati.
Vismazākais latviešu īpatsvars, pēc tautas skaitīšanas datiem, ir Daugavpilī (15,9procenti), kā arī Daugavpils rajonā (39,4 procenti) un Krāslavas rajonā (48,2 procenti).
Vislielākais pamattautības iedzīvotāju īpatsvars ir Ventspilī un Jūrmalā, attiecīgi 51,5 un 50,9 procenti. Talsu un Kuldīgas rajonā latviešu īpatsvars ir attiecīgi 91,9 un 91,2 procenti .
Savukārt vislielākais krievu tautības personu īpatsvars ir Daugavpilī (55,2 procenti), Rēzeknē (50,7 procenti) un Rīgā (43,8 procenti) un vairākos Latgales rajonos – Rēzeknes (38,9 procenti), Daugavpils (37,9 procenti), Ludzas (36,1 procents) un Preiļu (27 procenti). Salīdzinoši vismazākais krievu tautības iedzīvoju īpatsvars ir Kurzemes rajonos – Kuldīgas, Liepājas, Talsu un Ventspils rajonos, attiecīgi 3,3, 3,5, 3,6 un 4,9 procenti. Analizējot iedzīvotāju norādīto dzimto valodu, redzams, ka latviešu valodu kā dzimto lieto 62 procenti Latvijas iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā latviešu skaits visu iedzīvotāju kopskaitā (57,6 procenti).
Otrs lielākais īpatsvars iedzīvotāju dzimto valodu starpā ir krievu valodai – 36,1 procents. Arī šis skaitlis ir lielāks nekā krievu tautības cilvēku īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (29,6 procenti).
Provizoriskie dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji papildus dzimtajai valodai un krievu valodai prot arī arī citas valodas – angļu un vācu . Šīs valodas prot attiecīgi 15 procenti un 7,9 procenti iedzīvotāju.
Franču valodu prot deviņi tūkstoši jeb 0,4 procenti.
