Mūžīgā pilsētu pilsēta Roma! Neviena cita Rietumu pasaulē tai nelīdzinās. 300 gadu ilgajā vēsturē gan kā Romas impērijas, gan kristietības centrs, tā bijusi paraugs citām valstīm un tautām.
Mūžīgā pilsētu pilsēta Roma! Neviena cita Rietumu pasaulē tai nelīdzinās. 300 gadu ilgajā vēsturē gan kā Romas impērijas, gan kristietības centrs, tā bijusi paraugs citām valstīm un tautām.
Arī man, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas audzēknei, bija lemts redzēt šo brīnišķīgo pilsētu, tomēr tas nebija tikai izklaides brauciens. Īstais iemesls – 13.starptautiskais jauno pianistu konkurss Romā, kuru rīko Friderika Šopēna Kultūras asociācija. Uz to devos kopā ar Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas 3.kursa audzēkni Didzi Dalbiņu un pedagoģi Guntu Božu.
13.oktobra agrā rītā no Rīgas lidostas devāmies ceļā. Čehu aviosabiedrība mūs aizveda līdz Prāgai un tad – Romas Fiumicino lidostai. Itālija mūs sagaidīja ar zilām debesīm, siltu sauli un palmām. Vilciens aizveda līdz pansijai. Iekārtojāmies un devāmies pastaigā, lai aprastu ar jauno vidi.
Konkurss notika 15.oktobrī. Jau astoņos no rīta esam paredzētajā vietā – bankas del Sucino konferenču zālē. Visi A grupas, kuru vidū esam arī mēs, dalībnieki gaida izlozes rezultātus, lai zinātu uzstāšanās kārtību. Pavisam bijām 29 konkursanti no 13 Eiropas un Āzijas valstīm. Reprezentablajā žūrijā bija astoņi starptautiski atzīti pianisti no Anglijas, Francijas, Kanādas, Itālijas un Vācijas. Mums – vienīgajiem Latvijas pārstāvjiem – bija jāspēlē tās pašas dienas vakarā. Nākamajā dienā sagaidījām žūrijas lēmumu – mans sniegums novērtēts ar diplomu un Didzim Dalbiņam – 3.vieta! Bijām priecīgi par rezultātiem, paldies sakām pedagoģei Guntai Božai, kura mūs sagatavoja konkursam. Tā ir lieliska pieredze – ne tikai pašam spēlēt starptautiskas žūrijas komisijas priekšā, bet arī dzirdēt citus jauniešus no tik dažādām valstīm.
Atlikušās dienas varējām veltīt Romas apskatei. Šī pilsēta ir kā vēstures grāmata, kurā vairāk nekā 2000 gadu ilgo pagātni var redzēt, sajust un aptaustīt dzīvē. Tu skaties uz milzīgo tempļu, baziliku, termu, amfiteātru drupām, kuru grandiozums, majestātiskums brīžiem pat liekas neaptverams, un saproti – jā, senie romieši – varenās impērijas radītāji – šeit tiešām dzīvoja un strādāja.
Viens no Romas simboliem – Kolizejs (lielākais Romas impērijas amfiteātris, kurš varēja uzņemt 55 000 skatītāju) atstāj neizdzēšamu iespaidu. Izstaigājot senās Romas forumu – pilsētas sabiedrisko un politisko centru -, skatot vareno tempļu un baziliku drupas, ir grūti aptvert, cik krāšņas šīs celtnes ir bijušas vēl laika rituma neskartas. Labi saglabājušās ir triumfa arkas, kas celtas par godu romiešu uzvarām karagājienos, pie tam pilnīgi atjaunota Kūrija – senāta tikšanās vieta.
Kad impērijas laikā senajā forumā sāka trūkt vietas, imperatori būvēja savus forumus, tāpēc tagad varam apskatīt Cēzara forumu, Augusta forumu. Trajāna forumā bijis Trajāna tirgus – vairākos stāvos izvietotas, mūsdienu supermārketam līdzīgas pārdotavas, kur tirgoja visu – svaigus augļus, ziedus, zivis un dārgas Austrumu preces.
Apmeklējām arī katakombas – pirmo kristiešu pazemes kapenes. Tādas Romā esot apmēram 50. Skatītāju apskatei atvērtas četras, un apbedījumu galerijas stiepjas kilometriem tālu.
Roma un Vatikāns ir kristīgās pasaules centrs. Baznīcu pilsētā ir neskaitāmi daudz – cita par citu skaistāka. Interjerā greznība – zeltījumi, kristāla lustras, daudz marmora darbu, skulptūras, freskas, gleznas un mozaīkas. Visnozīmīgākā, protams, ir Svētā Pētera bazilika Vatikānā – ar milzīgo Mikelandželo projektēto kupolu un laukumu ar to aptverošo kolonādi. No augšas kupola paveras skats uz Svētā Pētera laukumu un Vatikāna valsti. Apskatījām Vatikāna muzejus, kuros ir viena no nozīmīgākajām mākslas kolekcijām pasaulē, redzējām kapelu ar Mikelandželo freskām “Pasaules radīšana” un “Pastarā tiesa”, kas pēc restaurācijas atklājās jaunā krāsu spilgtumā, ar vēl lielāku izteiksmes spēku.
Brīnišķīgi ir Romas laukumi un strūklakas, Trinita dei Monti baznīca, lieliskās barona kāpnes, kas ved lejā uz strūklaku – tas ir ansamblis, kas veido romiešu un tūristu iecienīto Spānijas laukumu. Nasonas laukums – baroka pērle ar trim strūklakām, Popolo, Kapitolija laukums un daudzi citi. Skaistajā Trevi strūklakā ar Neptūna, tritonu un jūras zirgu skulptūrām pār plecu iemetām monētiņu, lai vēl kādreiz atgrieztos Romā (tā sacīts ticējumā). Fantastiskas strūklakas bija villā d’Este – Tivoli pilsētā, 30 kilometrus no Romas. Villa celta 16.gadsimtā un ir slavena ar parku un strūklakām. Te ir 100 strūklaku aleja, Neptūna strūklakas vairākstāvu māju augstumā, Drakonu strūklakas un daudzas citas, atliek tikai brīnīties, kā cilvēks spēj ko tādu izdomāt un arī realizēt.
Itālieši ir laipni un atsaucīgi, tomēr angļu valodā ar tūrismu nesaistīti cilvēki parasti nerunā, tādēļ dažreiz rodas interesantas situācijas. Kā jau dienvidnieki – itāļi ir temperamentīgi cilvēki (sevišķi, ja vēro braukšanas manieri uz ceļiem). No rīta ielās visi aktīvi rosās jau sešos. Vakaros tieši zem mūsu pansijas logiem ārā kafejnīciņā dziedāja neapolitāņu dziesmas. Nevar nepieminēt Itālijas saldējumu un picas, kuru patiesai izgaršošanai šajā zemē jāpavada daudz ilgāks laiks nekā pāris dienas.
Atgriežoties mājās – sniegotajā Rīgā -, mēs atcerējāmies Romas sauli, itāliešu dzīvesprieku un vitalitāti. Priecājāmies, ka konkurss bija veiksmīgs un Latvijas vārds atkal izskanēja pasaulē.
