Šovasar četras dienas Gulbenes rajona Druvienas pagasta folkloras kopas “Pērlis” dalībnieki piedalījās starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica 2000”.
Šovasar četras dienas Gulbenes rajona Druvienas pagasta folkloras kopas “Pērlis” dalībnieki piedalījās starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica 2000”. Par festivāla iespaidiem stāsta folkloras kopas “Pērlis” dalībniece – druvēniete Līga Kļaviņa.
“Ar šai vasarai neparastu tveici mūs festivāla pirmajā dienā sagaidīja Sigulda un Dainu kalns. Košs un skanīgs cauri pilsētai vijās dalībnieku gājiens uz Siguldas pils parku, kur uzrunu teica Siguldas pilsētas domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis. Katra folkloras kopa veiksmīgai festivāla norisei saņēma suvenīru – tradicionālo Siguldas spieķi,” stāstījumu sāk L.Kļaviņa.
Atklāšanā piedalās Valsts prezidente
Pirmā un atbildīgā uzstāšanās “Pērlim” bijusi pie Dainu tēva Krišjāņa Barona skulptūras, kur, spītējot lietus gāzei, latviešu sniegumu vērīgi klausījusies arī tūristu grupa no Japānas. “Atklāšanas pasākumā piedalījās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Pirms desmit gadiem, kad izveidoja Dziesmu dārzu, atklājot Austras koka skulptūru, Vaira Vīķe – Freiberga teica: “Mēs, latvieši, esam Saules bērni, staigāsim visi gaismas ceļos!” Neviens toreiz nevarēja iedomāties, ka viņa kļūs par Latvijas Valsts prezidenti. Bijām pārsteigti, ka prezidente festivāla atklāšanas koncertā pievienojās kurzemniekiem kopīgā dejā,” stāsta L.Kļaviņa. Koncertā uzstājās ne tikai latviešu folkloras kopas, bet arī viesi no Bulgārijas, Lietuvas, Norvēģijas, Kipras, Mordovijas, Somijas un Taivānas. Turaidas muzejrezervāta restaurētajā administratīvajā ēkā Siguldas pilsētas domes priekšsēdētājs T.Puķītis rīkoja svinīgu pieņemšanu Vairai Vīķei Freibergai un folkloras kopu vadītājiem. “Visapkārt valdīja vienkārša un demokrātiska atmosfēra. Goda danci kopā ar visiem dejoja arī prezidente. Vienīgi viņas miesassargi nezināja, ko darīt: sargāt vai dejot. Tikšanās nobeigumā Vaira Vīķe – Freiberga katrai folkloras kopai dāvināja oriģinālu krūzi un Pateicības rakstu,” atceras L.Kļaviņa.
Dziesmas skandē Jūras mātei
Ieskaņu koncerti festivāla ietvaros notika arī Salacgrīvā. Lielais vakara koncerts bija veidots kā ziedojums Jūras mātei. Līga stāsta: ” Tā pamatā ir sena līvu teika par Jūras māti un viņas meitas kāzām ar Saules dēlu jūras dzelmē, kurā līvu zvejnieks noceļ enkuru no Jūras mātes dzintara pils durvju priekšas, lai kāzinieku pulks iekļūtu pilī. Jūras māte pateicībā dāvina dvieli un lūdz zvejniekam vienmēr rūpēties par jūru, lai tā būtu tīra, lai pa to nebrauktu sveši kuģi, uz kuriem ir bruņoti vīri. Tikai tad Jūras māte sola atgriezties pie savas tautas un pildīt zvejnieku tīklus ar bagātīgiem lomiem. Jūras mātes dāvātais dvielis ir simbols, un to nodod tās folkloras kopas rokās, kam jāuzstājas.” Pēc koncerta dalībnieki devušies pavadīt sauli, lai jūras viļņos nolaistu “ziedu laivu”. Tā ir sveiciens aizejošai saulei un Jūras mātei.
Ceļ domas, dziesmas un deju pili
Trešā “Baltica” diena veltīta skaistai Vidzemes mazpilsētai – Raunai. Tur notiek Tanīsa kalna ieskandināšana. “Pērlis” koncertē kopā ar Kuldīgas “Kūravu”, Rīgas “Laiksni”, “Lānu” un “Pērkonīti”.
“Šīs dienas noslēguma koncerts veidots kā domas, dziesmas un danču pils celšana no maziem tradicionālās kultūras gabaliņiem, kas saglabāti līdz mūsdienām. Jaunuzceltās pils gaismu katrs var paņemt līdzi ikdienas gaitās. Skanot dziesmai “Apkārt kalnu saule tek”, aizdedzinām lāpas, un, mirdzot meitu zīļu vainagiem un sudraba saktām, koncerta dalībnieku un klausītāju gājiens virzās cauri pilsētai uz Raunas estrādi, lai tur dejotu līdz saullēktam. Dančus vada folklorists Ernests Spīčs, bet nakts stundā dodamies uz Rīgu, lai tur skatītu pilsētas torņu gaiļus,” stāsta L.Kļaviņa.
Caur Uguns, Akmens un Ziedu vārtiem
“Festivāla pēdējā dienā – gājiens pa Vecrīgas ielām un noslēguma koncerts Brīvdabas muzejā. Bijām noguruši, tomēr gājienā laidāmies dejas solī. Izgājām caur Uguns, Akmens un Ziedu vārtiem. Ūdens vārtos tikām apslacīti ar ūdeni.
Kamēr Doma laukumā vērojām ārvalstu folkloras grupu sniegumu, tikmēr “Pērļa” vadītāja Dace Vītola devās uz pieņemšanu pie Valsts prezidentes, dāvinot viņai Druvienas pļavu trejdeviņu ziedu vainagu un aicinot Līgo svētkos ciemoties Druvienas “Silmačos”,” stāsta L.Kļaviņa un priecājas, ka koncertā “Dižais dziedātājs” Brīvdabas muzejā, kur uzstājās tie bērni, kas projekta “Pulkā eimu, pulkā teku” dziedātāju konkursā ieguvuši augstāko novērtējumu, dzied arī “Pērļa” Kalvis un Iluta.
Svētki beigušies, lai dzīvo svētki
Noslēguma koncertā, kura vadītājs ir Dainis Stalts, skanēja Kurzemes, Latgales un Zemgales kolektīvi. L.Kļaviņa atzīst, ka vismīļākā tomēr bijusi Vidzemes novada dziesma. “To klausoties, turējām īkšķus, jo tās skandēšanā piedalījās arī “Pērļa” kodoliņš – Vītolu ģimene. Koncertā vēlreiz bijām kopā ar ārzemju folkloristiem, bet, skanot “Diždancim”, uz skatuves aicināja tos, kas palīdzēja sarūpēt svētkus. Kā zīme tam, ka svētki beigušies, skanēja “Baltica” signāls. Tikai rīta gaismā atgriezāmies Druvienā, lai savas tautas dziesmu un deju aizvien turētu kā augstāko karogu,” atceras Līga.
Folkloras kopas “Pērlis” dalībnieku vārdā viņa pateicas Druvienas pagasta padomei un tās priekšsēdētājam Jurim Graumanim, kā arī Gulbenes rajona padomei un valsts kultūras inspektoram Gulbenes rajonā Donātam Veikšānam par finansiālo atbalstu.
