Mārtiņam Dortānam šī būs 11. Mārtiņdiena, kad viņš tāpat kā citi šā vārda īpašnieki var cerēt uz pildītu zosi vai gaili – galveno šīs dienas cienastu.
Mārtiņam Dortānam šī būs 11. Mārtiņdiena, kad viņš tāpat kā citi šā vārda īpašnieki var cerēt uz pildītu zosi vai gaili – galveno šīs dienas cienastu.
Tiesa, mājās viņam neesot ne zosu, ne gaiļa, bet tas nenozīmē, ka jāgaida Jaungada nakts, kad brīnumi notiek visbiežāk. Kāpēc lai tie ar mīļu cilvēku gādību nenotiktu arī Mārtiņdienā? Īpaši, ja par pārsteigumu sola parūpēties Mārtiņa mamma, jo dēla vārdadienā būšot ja ne pildīta zoss, tad pīle gan.
Mārtiņš mācās Gulbenes vidusskolas 5.c klasē un ir kustīgs kā ūdenszāle. Zēns stāsta, ka viņam vislabāk patīkot mācīties angļu valodu un matemātiku, bet par datora piedāvātajām iespējām nekas neesot labāks.
“Man patīk spēlēt šahu. To man iemācīja brālis. Šahā ir daudz jādomā,” saka Mārtiņš, kuram ir divi vecāki brāļi.
Par lielāko garlaicības laiku zēns uzskata vasaru, lai gan dzīvo Beļavas pagasta “Vīksniņās”, kur vecākiem ir zemnieku saimniecība, bet tajā nekad nav tā, ka varētu teikt: “Viss ir padarīts.”
“Skolā man ir daudz draugu, bet vasarā viņu pietrūkst,” Mārtiņš mazliet bēdājas. Viņš ir čakls palīgs vecākiem un labprāt dodas aprūpēt mazos teliņus vai darīt vēl kādu darbu, kas viņam ir pa spēkam. Netālu no fermas viņš ierīkojis novērošanas posteni, ko lepni dēvē par štābiņu. Tajā Mārtiņš labprāt spēlētos kopā ar puikām, bet ko padarīt, ja tuvējās kaimiņmājās dzīvo meitenes vien. Par dzīvi zēns nesūdzas, bet kā visi puikas vēlās ātrāk izaugt liels.
