Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir izplatītākais mirstības cēlonis Gulbenes rajonā. Pērn no šīm slimībām miruši 235 iedzīvotāji.
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir izplatītākais mirstības cēlonis Gulbenes rajonā. Pērn no šīm slimībām miruši 235 iedzīvotāji. Otrs lielākais nāves iemesls bija ļaundabīgie audzēji, bet trešais – ārējie nāves cēloņi – nelaimes gadījumi, saindēšanās, traumas, kā arī tīši paškaitējumi.
Pērn rajonā miris 401 iedzīvotājs. No tiem 68 mūžībā aizgājušo nāves iemesls bijis ļaundabīgais audzējs. Visvairāk reģistrēti nāves gadījumi no kuņģa, plaušu un sieviešu dzimumorgānu ļaundabīgiem audzējiem. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mirstība no audzējiem palielinājusies. Savukārt no ārējiem nāves cēloņiem miruši 45 rajona iedzīvotāji. 14 mūžībā aizgājuši transporta nelaimes gadījumā, deviņi veikuši tīšu paškaitējumu, bet četri cietuši vardarbībā.
“Gulbenes rajona mirstības koeficents uz 1000 iedzīvotājiem ir mazāks nekā Balvos vai Alūksnē. To var izskaidrot ar to, ka Balvu rajonā dzīvo vairāk gados vecāku iedzīvotāju. Savukārt Madonas rajonā ir mazāks mirstības koeficents. Alūksnes rajonā mazāk miruši no asinsrites slimībām,” informē Gulbenes rajona statistikas nodaļas vadītāja Sarmīte Pošeiko.
222 mirušie bijuši vecāki par 70 gadiem, savukārt 82 – vecumā no 60 līdz 69 gadiem. Miruši četri bērni vecumā līdz deviņiem gadiem. Joprojām mirstība pārsniedz dzimstību. Beļavas pagastā pērn miruši 33 iedzīvotāji, bet dzimuši – 20. Rankas pagastā dzimuši 17, bet miruši 32 iedzīvotāji. Litenes pagastā dzimuši deviņi, bet miruši 33 (vērā jāņem valsts specializētais sociālais centrs “Litene”). Līgo pagastā pērn dzimuši tikai divi bērni, bet miruši 15 iedzīvotāji. Pozitīva iedzīvotāju dabiskā kustība bijusi tikai Druvienas un Jaungulbenes pagastā – abos jaundzimušo skaits bijis nedaudz lielāks nekā mūžībā aizgājušo.
