Izdevniecībā “Dienas grāmata” izdota Noras Ikstenas grāmata “Amuor Fou”.
Autore par grāmatas tapšanu saka:
“Kad rakstīju šo grāmatu, dzīvoju salā. Tā ir tāda vieta, kas man, ļoti iespējams, nozīmē vairāk par mīlestību, lai cik neierasti tas izklausītos. Tomēr tieši tur pie manis atnāca Amo, Ada un Īvs. Ak tu tētīt, kā mēs četratā plosījāmies! Tie trīs vispār nekādi nebija iegrožojami, es pati gan pa brīdim noslēdzos vienatnē. Gribēju sēdēt smuki gultiņā un pierakstīt skaistāko no zemes stāstiem – stāstu par mīlestību. Tak nebija ne vēsts no rāmuma. Maigi romantisks kā zieda drīksniņa, kaislīgi nāvējošs kā Tasmānijas velnu ala, skurbi grēcīgs kā meitu māja, naidā švirkstošs kā ugunsgrēks – tāds izvērtās šis vēstījums, tāpēc veriet vaļā to uzmanīgi!
Visādi citādi – sala atrodas turpat, kur bijusi, Ada un Īvs ir sveiki un veseli, es arī rimties negrasos un Amo, ticiet man, mierā neliksies – pie pirmās izdevības būs atpakaļ uz zemes raudzīt, kur kritušas krāšņo orgaismu lauku sēklas.”
Atbildi pareizi
◆ Kāds ir Noras Ikstenas grāmatas par Gruziju nosaukums?
Atbildi sūti uz e-pastu: [email protected], nogādā laikraksta redakcijā Gulbenē, O.Kalpaka ielā 27a, vai nosauc, zvanot pa tālruni 26442258 (darbdienās līdz pulksten 12.00) līdz 15.jūnijam!
Iepriekšējā konkursa atbildes
◆ 3.jūnija laikraksta konkursa pareizās atbildes: Džordžs Orvels pseidonīmu aizguvis no upes nosaukuma un rakstnieks dzimis 1903.gada 25. jūnijā.
Džordža Orvela romānu “Mācītāja meita” redakcijā aicinām saņemt Uldi Ļoļānu. Apsveicam!
◆ Liels paldies par atnestajām fotogrāfjām Lijai Ramkai (fotogrāfijas no 1970.gada) un Lilitai Vorzai (fotogrāfija no 1977.gada). Fotogrāfijas izmantosim, gatavojot stāstu par Jaunatnes parka vēsturi. Lai stāsts būtu interesantāks aicinām vēl nest fotogrāfijas un pastāstīt par šo vietu!
Atmiņās ar mums dalījās Dzidra Vīksniņa. Viņa stāsta, ka pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados kā skolniece piedalījusies skolēnu Dziesmu svētkos, kas notikuši parkā. Dalībnieku pulcēšanās un svētku gājiens sācies no tagadējās ģimnāzijas ēkas, turpat esot bijusi arī dzīvošana. Svētku virsdiriģents bijis Sergejs Duks*.
Dz.Vīksniņu un L.Ramku aicinām redakcijā saņemt dāvanu karti ekskursijai pa pilsētu ar elektrovilcieniņu. Apsveicam!
*Par Sergeju Duku
Dzimis 1902.gada 15.janvārī Beļavā. Mācījās Rīgas garīgajā skolā un seminārā, pēc tam mūzikas pedagoģiju pie E.Vīgnera Fonoloģijas institūtā. Līdz 1932.gadam studēja Latvijas Konservatorijā mūzikas teoriju pie J.Kārkliņa, kompozīciju pie J Vītola un diriģēšanu pie P.Jozuus. Bija Rēzeknes Tautas konservatorijas dibinātājs (1932) un direktors, 3. Latgales dziesmu svētku (1935) un Jaunlatgales apriņķa dziesmu svētku virsdiriģents (1936). Piedalījās arī 7., 8. un 9. Vispārējo dziesmu svētku sagatavošanā, strādāja Latvijas Radiofonā un vadīja vīru kori “Dziedonis” (1939).
