Juris Slaucītājs, Jaungulbenietis
Ķimikāliju izmantošana iet plašumā, jo tas ir visērtākais paņēmiens, kā cīnīties, lai nonāktu pie labvēlīga rezultāta. Pēc to pielietošanas lauki izskatās skaisti, tīri no nezālēm. Pats strādājot lauksaimniecībā, ķimikālijas kādreiz izmantoju, ja vajag iegūt tīru lauku, bet tad tas ir jādara rudenī. Rudenī to var darīt, un pavasarī lauks ir tīrs no nezālēm. Bet, manuprāt, ķimikālijas lauksaimniecībā vajadzētu izmantot ļoti minimāli. Praktiski esmu pret tām. Ja palūkojas, tad var redzēt, ka briesmu darbi notiek visā valstī. Ķimikālijas nevajadzētu pielietot, ir jācīnās ar mehāniskiem paņēmieniem. Var taču visādi – uzart, kultivēt. No ķimikālijām cieš kukaiņi, augsne, visa daba kopumā. Cieš putni, kas dzīvo pļavās – griezes, irbes, putnu ligzdas.
Ieejot veikalā, uz produktiem nemaz nevajag rakstīt, ka tur ir E vielas, jo tas jau ir vairāk nekā skaidrs, ka visa ķīmija, kas tiek pielietota, kaut ko, piemēram, audzējot, atgriežas pēc tam atpakaļ veikala plauktos. Sevišķi bīstami tas ir jaunatnei. Kāpēc tad mums ir slimi bērniņi? Kāpēc viņi ir ar invaliditāti? Tās ir pielietotās ķīmijas rezultāts. Āboli, kas ir veikalos, uzglabājas tik ilgi un tajos nav tārpu. Kad savulaik strādāju mehanizācijas skolā par meistaru, tad meitenes brauca uz Poliju praksē. Atgriežoties viņas stāstīja, ja mēs redzētu, kas tur notiek augļu dārzos! Tur miglo vairkkārt un miglo ābolus arī tad, kad tie jau bija kastēs. Tāpēc jau ābols, kad to paņem rokā, var just, ka ir lipīgs. Es tādus nepērku. Cilvēki indē cits citu. Cenšos pamatā pirkt Latvijas preci, piemēram, tagad Latvijā audzētos tomātus un gurķus, bet arī īsti jau nezinām, ko tajās siltumnīcās dara.
