Vienam cilvēkam pietiek faktu, lai rosinātu disciplinārlietu pēc disciplinārlietas un norādītu, ka tiek uzlauzti kabineti, mainītas durvju atslēgas un nepildītas norādes un uzdevumi. Otrs cilvēks ir tik garā un nervos spēcīgs un izturīgs, lai šiem ierosinājumiem turētos pretim. Trešais cilvēks neko nesaprot un jūtas izbrīnīts par notiekošo. Ceturtais prāto par politiska spiediena izdarīšanu, bet piektais noskatās no malas, ar ko viss beigsies. Īpaši neiedziļinos tajās peripetijās, kas jau kuro gadu notiek Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā starp vadošajām amatpersonām, bet kā vienkāršajam cilvēkam tas jau izskatās smieklīgi. Izbrīnu rada arī tas, ka biroja vadītāji mainās, bet viens vadošais darbinieks atkal un atkal tiek attaisnots un var turpināt darbu. Aizdomāties liek arī tas fakts, ka cilvēku, pret kuru tiek ierosināta jau kurā disciplinārlieta, bet viņš tiek attaisnots, tā arī neizraugās vadītāja postenim. Dažubrīd sliecos domāt, ka karš birojā kādiem politiskajiem spēkiem ir izdevīgs. Domāju, kā jūtas biroja pārējie darbinieki, redzot šīs iekšējās nesaskaņas. Atļaujos nedaudz ironizēt, ka varbūt vadošā sieviešu kārtas pārstāve vienkārši nespēj strādāt biroja vadītāja – vīriešu kārtas pārstāvja – pakļautībā. Varbūt biroja vadītāja amatā kā nākamā ir jāieceļ sieviete. Varbūt divas sie-
vietes tad sapratīsies labāk. Birojā notiek iekšējs karš, kas noteikti neveicina darba kvalitāti. Ja tiešām ne vadītājs, ne vietnieks nevar panākt kompromisu, tad varbūt šī ir tā reize, kad jāatbrīvo abi un jārauga pēc citām vadošajām personām.
