Arī es tāpat kā daudzi citi gulbenieši pagājušās nedēļas nogalē devos uz Balviem, lai izbaudītu “Motociklistu vasaru”, kas tur jau ir kļuvis par tradicionālo pasākumu, kopā pulcējot ļoti lielas ļaužu masas. Parādes brauciens tāpat kā arī iepriekšējos gados bija iespaidīgs. To, kādas izjūtas ir, braucot ar motociklu, zina tikai viņi paši. Pārējie, iespējams, var tikai nojaust. Vējš, brīvība, ātrums…Vērot, kā pa ielām kopīgā braucienā dodas vairāki simti braucamo, noraudzīties devās visas paaudzes. Ielu malās pulcējās milzum daudz skatītāju. Troksnis, iespaidīgā rūkoņa, dārdoņa. Tā bija pamatīga adrenalīna deva ne tikai pašiem parādes dalībniekiem, bet arī skatītājiem. To atzina ne viens vien, vēl pēc tam ilgi daloties iespaidos par redzēto. Daļa motobraucēju bija padomājuši arī par tematisko noformējumu – ieraugot retro motociklus, kur blakusvāģos sēž sievas ar lakatiņiem galvā un rokās viņām – pļavas zāļu pušķi, pārņēma sajūtas, ka pagātne nekur nav pazudusi. Tā ir tepat blakus. Tik patiesa, dzīva un reāla! Ja brauciens bija sajūsmas vērts, tad diemžēl pēc svētkiem, palasot kaimiņu rajona laikrakstu, nācās kārtējo reizi pārliecināties, ka atpūsties bez alkohola un kautiņiem, kas parasti seko “kunga dūšā”, daļa nemaz neprot. Un tā jau nenotika tikai šajā pasākumā un tikai kaimiņu novadā. Tā notiek visur. Ja nav alkohola, tad diemžēl nemākam priecāties, tieši tāpat kā reklāmā, kas pirms kāda laika televīzijas ekrānos bieži vien “pamācīja” – ja nav “Martini”, nav ballītes.
