Nākamajā dienā atbrauc kaimiņš Pēteris ar zirga pajūgu un saved šķūnī mežā sazāģētos kokus. Tas ir neizsakāmi brīnišķīgi.
Nākamajā dienā atbrauc kaimiņš Pēteris ar zirga pajūgu un saved šķūnī mežā sazāģētos kokus. Tas ir neizsakāmi brīnišķīgi! Ziema nav aiz kalniem, bet šķūnī tikai māsas bērnu savestie nomaļi plīts kurināšanai. To ir daudz, bet ziemā nav piemēroti krāsns apsildīšanai.
Kartupeļu kravu nēsāšana pagrabā liek sajust pārgājušo sāpi kājas papēdī. Taču neko nevar darīt – darbs jāturpina.
Papēdim piesienu kāpostlapu, kas ar medu smērēta, un soļi raiti rit – no mājas uz lauku un atpakaļ. Arī kāposti atkaroti no kāpuriem, nu saprotu, ka raža būs.
Kad ievesta pēdējā kartupeļu krava un grozi novietoti šķūnī, pēkšņi pie mājas durvīm ieraugu krāšņu odzes ķermeni, kurš izslējies pret betona kāpnēm. Pamanījusi mani, odze dodas sāņus. Ko darīt? Saprotu, ka tas ir jau vairāk nekā pārdroši rādīties durvju priekšā. Atceros, ka vakar nedrīkstēja nosist pat kukaini, bet šodien drīkst, vismaz astroloģiski. Saprotu, ka odze ir tā pati nenosistā, tikai ar lāpstu vidū ievainota bijusi un nu nāk man atrādīties, ka ir izdzīvojusi, un apliecina, ka te ir mana paradīze. Kā tad paradīze bez čūskas?! Uzkāpju ar galošu odzei uz galvas un raugos, vai tuvumā neatradīsies kāds ass priekšmets, ar kuru atdalīt viņas grēcīgo galvu ar indes zobu un padarīt nekaitīgu. Šajā domu juceklī skaidrību ienes pie sienas neliels šīfera gabals, kas, no jumta krītot, salūzis. Bez emocijām un ar miera sajūtu atdalu odzes galvu no ķermeņa un ielieku plastmasas pudelē, kur viena tāda jau sen novietota, bet spirts izlietots.
Kad “darbiņš” galā, domas runājas ar sirdsapziņu. Varbūt vajadzēja viņu barot ar pienu un nenogalināt? Bet varbūt tā bija ļauna zīme, un es izdarīju pareizi? Vai nu man šeit bija paradīze vai arī “beidzās”? To lai apliecina nākotne.
Brīvdienās atbrauc māsasdēls Arvīds ar saviem dēliem zāģēt malciņu. Tāda laime! Darbiņš zem jumta, pagales šķeļas un kraujas žūšanai pie durvīm. Notikumi sasaucas gluži kā uz pasūtījumu. Sākas lietuslaiks, bet malciņa kā dārgs atradums zem jumta. Nu atpūta ir nopelnīta.
Kā nasta plecā līdz galam nenoskaidrota Pērkona lieta Sinolē. Ir nosūtīta adrese pagastam, taču no Argentīnas atnāk ziņa, ka viņa radinieki nav atsaukušies, lai gan esmu jau saņēmusi pateicību no senjora Andra par meklēšanu.
