Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs pilsētas domē tikās ar Alūksnes, Lubānas, Cesvaines un Madonas pilsētas pašvaldības vadītājiem, lai kārtējo reizi pārrunātu Malienas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas projekta tālāko virzību.
Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs pilsētas domē tikās ar Alūksnes, Lubānas, Cesvaines un Madonas pilsētas pašvaldības vadītājiem, lai kārtējo reizi pārrunātu Malienas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas projekta tālāko virzību.
Tas paredz reģionālās sadzīves atkritumu apglabāšanas poligona izveidi vienotā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, tajā ietverot Gulbenes, Alūksnes un Balvu rajonu, kā arī daļu Madonas rajona.
“Pēc pirmajā pusgadā Malienas reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas projektā veiktajām izmaiņām, pašvaldības vienojās, ka sadarbosies ar kādu no licencētiem atkritumu savākšanas apsaimniekotājiem un veidos Malienas reģiona sadzīves atkritumu apglabāšanas poligona sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). Tas ļaus samazināt pašvaldību izdevumus, dibinot SIA, un saglabāt kontrolpaketi,” skaidro N.Stepanovs. Ir sākusies dokumentu sagatavošana. Līdz novembra beigām visas pašvaldības sēdēs izskatīs šo priekšlikumu, pieņems lēmumu un reģistrēsies SIA.
Minētajā reģionā šobrīd atrodas 49 nelielas atkritumu izgāztuves, kas neatbilst ekoloģiskajai drošībai un cilvēku veselībai, tāpēc ir saprātīgi veidot lielu atkritumu apglabāšanas poligonu. Plānotais tā darbības laiks ir 20 gadi, nepieciešamā kopējā platība ir vidēji 15 hektāri.
Valstī kopumā jāizstrādā un jāizveido desmit līdz 12 reģionālie sadzīves atkritumu poligoni, paralēli tam veicot atbilstošas atkritumu savākšanas un transportēšanas sistēmas izveidi.
“1997. gadā valstī izstrādāja “Nacionālo cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju”, ko Ministru kabinets akceptēja 1998. gada 30. jūnijā. Tās mērķis – izveidot Latvijā līdzsvarotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kuras pakāpeniska ieviešana atbilstu Eiropas Savienības prasībām. Ir noteikts, ka atkritumu ražotājiem valstī jāpiemēro princips “piesārņotājs maksā”. Tas nozīmē, ka ikvienai personai jāmaksā par izdevumiem, kas saistīti ar tās radīto atkritumu turpmāku apsaimniekošanu,” skaidro pilsētas domes ārējo sakaru speciāliste Santa Medne.
Princips attiecināms arī uz lauku teritorijām, kur lielākā iedzīvotāju daļa šobrīd nemaksā par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem.
