Pilnīgi bezrūpīgā laika pavadīšana tālākajam darbam dod enerģiju, un atgriezusies redzu, ka darbā neesmu neaizstājama.
77.
Pilnīgi bezrūpīgā laika pavadīšana tālākajam darbam dod enerģiju, un atgriezusies redzu, ka darbā neesmu neaizstājama. Mana darbaholija visvairāk kaitējusi man pašai. Ne velti uzskata, ka cilvēks, kas neprot atpūsties, nemāk arī produktīvi strādāt. Šāda atziņa nāk gan vēlu, tomēr labāk vēlu nekā nekad. Kamēr es ceļoju pa pasauli, slimnīcā sācies pamatīgs remonts. Kaimiņu kopsaimniecība ķērusies pie laika zoba apdrupinātās celtnes: labo jumtu, skursteņus, krāso iekštelpas. Gaišums un jauna enerģija strādāt izstaro no visa darbinieku kolektīva. Ar sparu ķeramies pie pierastajiem darbiem. Tā arī netieku gudra, vai meita, daktere, ir man palīgs, vai es esmu palīgs viņai. Pārāk ilgi esmu saimniekojusi viena, nu parādās jaunas vēsmas.
15. Viss maksā tik, cik maksā
Redzu sapni: mūsu pagasta slimnīca kultūras namā svin savu piecdesmit gadu pastāvēšanas jubileju. Zālē pulcējušies milzum daudz cilvēku, laikam mūsu potenciālo pacientu. Pa platajām zāles durvīm iebraucam viss kolektīvs senatnīgā līnijdroškā. To nevelk zirgs, bet mūsu kolektīva trīs vīrieši – Pēteris, Jānis un Reinis. Ambulances ģimenes ārste medicīniskās palīdzības koferīti – diplomātu vienā rokā un mobilo telefonu otrā pavada mūsu procesiju. Es sēžu uz droškas bukas kučiera vietā un turos pie dzelteniem un gaismas apspīdētiem grožiem, vicinot uz slimnīcas divdesmitgadi izšūto iestādes karogu. Vietējais orķestris spēlē drastisko “Trīs dakteri, trīs slakteri…” no nemirstīgās izrādes “Skroderdienas Silmačos”. Apkārt jūtama svinīga atmosfēra, daži uz mūsu pusi met ziedus… Skatuve, pie kuras svinīgi piebraucam, ir izgaismota, redzama medicīnas atribūtika: humānajā palīdzībā saņemtā slimnieku gulta, pie tās darbam sagatavota medikamentu ievadīšanas sistēma. Turpat arī braucamkrēsls un stikla zāļu skapis no senākiem laikiem, parasts galds un daži krēsli, kādi tika lietoti slimnīcas pirmajā desmitgadē. Pēkšņi atkal atveras zāles durvis, un baltās drēbēs tērptas būtnes uz nestuvēm nes guļošu cilvēku, kas vaid un kunkst. Nesēji ar savu nastu uzkāpj uz skatuves un ieveļ cietēju sagatavotajā gultā.
