Naturalizācijas pārvalde masu medijos sniegusi iespējami precīzu, argumentētu informāciju par savas kompetences jautājumiem.
Naturalizācijas pārvalde masu medijos sniegusi iespējami precīzu, argumentētu informāciju par savas kompetences jautājumiem, arī par naturalizācijas procesu, latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudēm. Lai arī pēdējos mēnešos salīdzinājumā ar gada sākumu naturalizācijas procesa intensitāte ir samazinājusies no gandrīz 1200 naturalizācijas iesniegumiem mēnesī līdz apmēram 700, satraukumam nav pamata.
Klaji maldina
Katra Latvijā dzīvojoša nepilsoņa brīva izvēle ir iegūt Latvijas pilsonību vai nepretendēt uz to vispār. Šis raksts nebūtu tapis, ja Saeimas deputāte P.Lāce 15.oktobrī Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” televīzijas skatītājus nebūtu klaji maldinājusi. Viņa paziņoja, ka Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā var iegūt, latviešu valodā protot tikai dažas frāzes. P.Lāce piedalījās latviešu valodas prasmes pārbaudē Liepājā. Nav saprotams, kādu iemeslu dēļ deputāte no visas pārbaudes, kas katram pretendentam ilgst tikai divas stundas, uztvērusi tikai vienu pārbaudes daļu – intervijas ievadfrāzes, kad sarunu biedri iepazīstas viens ar otru un informē par sevi. No metodikas viedokļa šīm ievadfrāzēm ir konkrēts mērķis – mazināt pilsonības pretendenta satraukumu. Pēc desmit oficiālās intervijas jautājumiem, kuros ietilpst arī minētās ievadfrāzes, runas prasmes pārbaudes daļā pretendents 15 minūšu laikā veic vēl vairākus konkrētus uzdevumus. Viens no tiem ir saruna par doto tēmu (situāciju), piemēram, iepirkšanās pārtikas veikalā, došanās ekskursijā, muzejā.
Ar frāzēm nepietiek
Pretendentam ir jāiejūtas un jāpilda konkrētā loma. Lai to veiktu, ir jābūt vārdu krājumam, kurā nebūt nav tikai P.Lāces minētie vārdi. Nākamajā uzdevumā pilsonības pretendentam ir jāveido vienots stāstījums par piedāvāto attēlu. Tas ir cits temats, kur nepieciešams plašāks vārdu krājums. Pēc tam jāveido dialogs, kurā pretendentam jāizsaka un jāpamato savs viedoklis par piedāvāto attēlu. Grūti iedomāties, ka šī uzdevuma veikšanai pietiktu ar P.Lāces nosauktajām frāzēm.
Jāiegūst punkti
Latviešu valodas prasmes pārbaudē ir četras daļas. Vērtē ne tikai runas prasmi, bet arī klausīties un lasītprasmi. Jāveic arī trīs uzdevumi klausīties prasmes pārbaudes daļā un četri uzdevumi lasītprasmes pārbaudes daļā, katrā uzdevumā atbildot uz četriem līdz pieciem jautājumiem, kuru grūtības pakāpe pakāpeniski pieaug. Latviešu valodas rakstu prasmē jāveic divi uzdevumi – jāaizpilda anketa, precīzi atbildot uz 10 jautājumiem. Otrais uzdevums ir grūtāks – jāuzraksta sadzīviska rakstura vēstule, kurā ir ne mazāk kā
50 vārdu. Lai pilsonības pretendents pārbaudi izturētu, viņam jāiegūst noteikts punktu skaits katrā no četrām pārbaudes daļām. Lai visas pārbaudes sekmīgi nokārtotu, pilsonības pretendenta vārdu krājumā jābūt apmēram 3000 vārdiem, bet ne dažiem simtiem, kā to mēģina apgalvot P.Lāce. Pilsonības pretendentu valsts valodas prasmes pārbaude valstī ir viena no sarežģītākajām un metodiski viskorektāk izstrādātajām, ko atzinuši dažādu Eiropas valstu eksperti. Par to liecina arī mūsu līdzdalība Eiropas Valodu testētāju asociācijā. Arī Igaunijā izmanto līdzīgu modeli, lai gan naturalizācijas procesa sākumā igauņu valodas prasmes pārbaudes prasības bija zemākas.
Jāprognozē sekas
Precizitāte, korektums un līdzsvarotība naturalizācijas procesa sakārtošanā ir ļāvusi Latvijas valstij atrisināt ar pilsonības iegūšanu saistītās problēmas un mazināt iekšpolitisko spriedzi. Ja mēs esam pasludinājuši Latvijas sabiedrības konsolidāciju, integrāciju par valsts prioritāti un veidojam valsts programmu “Latvijas sabiedrības integrācija”, tad ikvienam, kas runā par šiem jautājumiem, jāprognozē savu izteikumu sekas. Proti, vai tie veicinās integrācijas procesu, vai tieši otrādi – būs vērsti pret to. Otrajā gadījumā jājautā – kāds ir runātāja mērķis. Tāds radās arī mums, klausoties P.Lāces dezinformāciju par latviešu valodas prasmes pārbaudi naturalizācijas procesā un prasību līmeni.
Jānis Kahanovičs, Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvaldes priekšnieka vietnieks
