Novembra mainīgie laika apstākļi nav veicinājuši ziemāju augšanu, un, lai arī gaisa temperatūra dažkārt pārsniedz plus piecu grādu robežu, ziemas kvieši, rudzi un ziemas rapsis ir beiguši savu veģetāciju.
Novembra mainīgie laika apstākļi nav veicinājuši ziemāju augšanu, un, lai arī gaisa temperatūra dažkārt pārsniedz plus piecu grādu robežu, ziemas kvieši, rudzi un ziemas rapsis ir beiguši savu veģetāciju.
Oktobra beigās pēdējās ziemāju fitosanitārājās pārbaudēs Gulbenes, Madonas un Balvu rajonā konstatēts, ka ziemāju graudaugiem ir trīs augšanas fāzes – augustā sētajiem ziemājiem ir divu vai trīs lapu fāze, bet septembrī sētajiem ziemājiem ir tikai viena lapa vai arī koleoptile (vēl īsti neattīstījusies lapa) un vēl nav izveidojusies sakņu sistēma.
Cerošanas fāzi šogad ziemāji nav sasnieguši, tāpēc lauksaimnieki ir norūpējušies par nākamā gada graudaugu ražu.
Pašreiz ziemāju graudaugu saknes ir tik lielas, ka tās jau varētu sākt intensīvi izmantot augsnē esošo pamatmēslojumu, tomēr barības vielu cirkulācija ir beigusies, jo ir pārāk zema gaisa un augsnes temperatūra. Pamatmēslojuma intensīva izmantošana sāksies pavasarī, tāpēc ir svarīgi, lai sakņu sistēma būtu spējīga to darīt.
Ziemājiem divu un trīs lapu fāzēs ir attīstījušās labas saknes, kuras noturēs augus augsnē arī pie izcilāšanas pavasarī. Visgrūtāk klāsies augsnes virspusē esošiem asnojošiem graudiem, kuru saknes nav pilnībā pārklātas ar augsni, jo tie nevarēs izturēt nokrišņu un temperatūras lielās svārstības ziemas beigās un pavasarī.
Ziemāji divu un trīs lapu fāzē ir spējīgi pārziemot. Tos nevar ietekmēt zemas gaisa temperatūras, tomēr sniega sega uz atlaidušās augsnes var izraisīt ziemāju izsušanu, jo to parasti vieglāk pārcieš cerojoši ziemāji: ja viens cerojošs dzinums iet bojā, tad trīs vai četri vēl paliek un dod ražu.
