Latvijas likumdošana neaizliedz mājas dzemdības. Gulbenes rajonā gan nav notikušas nevienas iepriekš plānotas mājas dzemdības.
Latvijas likumdošana neaizliedz mājas dzemdības. Gulbenes rajonā gan nav notikušas nevienas iepriekš plānotas mājas dzemdības. Bijuši gadījumi, kad bērni pasaulē nākuši ātrās medicīniskās palīdzības mašīnā vai arī mājas apstākļos, nepaspējot nokļūt slimnīcā. Gulbenes slimnīcas vecmātēm ir dalīts viedoklis par mājas dzemdību popularizēšanu.
“Protams, sievietes dzīvesvieta nedrīkst būt lielā attālumā no slimnīcas, lai sarežģījumu gadījumā varētu sniegt medicīnisko palīdzību. Pēcdzemdību aprūpe būtu jāuzņemas ģimenes ārstam, bet, ja vecmāte ir sagatavota, tad arī viņa var aprūpēt sievieti un bērnu. Tāda pieredze ir Zviedrijā.Es uzskatu, ka vecmātes būtu gatavas dzemdības pieņemt sievieti ierastos apstākļos – mājās,” norāda A. Mikova.
Viņa atzīst, ka mazpilsētā sievietes baidās no dzemdībām mājās. Galvenais nosacījums, dzemdējot mājās, ir jāievēro tīrība, jānodrošina atsevišķa telpa, kā arī dzemdībām nepieciešamais. “Agrākos laikos visi bērni dzima mājās. Daudzās rietumvalstīs – Vācijā, Nīderlandē, Lielbritānijā – jau atgriežas pie vecajām tradīcijām,” saka A. Mikova.
Vecmāte Tamāra Vasiļjeva ir kategoriski pret mājas dzemdībām. “Nevienu dzemdību norisi nevar prognozēt, pat ja grūtniecība bijusi ideāla. Ja sākas asiņošana, tad palīdzēt vajag uzreiz. Ja var nodrošināt, ka dzemdību brīdī klāt ir arī anesteziologs un ginekologs, tad var mēģināt riskēt. Vecmātei vienai uzņemties šādu atbildību, ir neprāts. Vairs nav tie laiki, kad varēja ļaut dzemdēt pirtiņā, ar domu – kā būs, tā būs. Turklāt tagad dzemdību nodaļā ir mājīgi apstākļi,” uzskata T. Vasiļjeva.
Arī stāmereniete Dzintra Vasiļjeva, kam nesen piedzima devītais bērniņš, ir pārliecināta, ka dzemdībām jānorit nevis mājās, bet slimnīcā, mediķu uzraudzībā. “Nevar zināt, kā dzemdības var pavērsties. Ja man nebūtu laikus sniegta profesionāla mediķu palīdzība, nebūtu izdzīvojis pēdējais bērniņš. Devītās dzemdības, it kā visam vajadzēja noritēt bez sarežģījumiem, tomēr cerētais nenotika. Labi, ja mājas dzemdībās viss beidzas labi, bet, ja ir problēmas, tad meklēs vainīgos,” domā Dz. Vasiļjeva.
“Latvijas Ģimenes centra” vecmāte Astrīda Millere uzskata, ka ir sievietes, kas vēlas un ir gatavas bērniņu pasaulē laist mājās, nevis slimnīcā. Viņasprāt, vecmātēm nav nepieciešama īpaša sagatavošanās pieņemt dzemdības mājās, vienīgi jāzina, kā rīkoties situācijās, kad nepieciešama neatliekamā palīdzība.
“Pasaules statistika norāda, ka vienai sievietei no piecām, kas izvēlējušās dzemdēt mājās, nākas doties uz dzemdību nodaļu. Latvijā katru gadu apmēram 200 bērnu piedzimst mājas apstākļos. Tās gan lielākoties nav apzinātas mājas dzemdības,” saka A. Millere.
A. Millere oktobrī pati bērniņu pasaulē laidusi mājas apstākļos. Beļģijā vasarā viņa apmeklējusi ģimenes plānošanas un reproduktīvās veselības kursus un galaeksāmenā rakstījusi projektu “Sievietes tiesības Latvijā dzemdēt mājās”. “Mūsu valsts iedzīvotāji sievieti, kas izvēlas dzemdēt mājās, uztver gandrīz kā noziedznieci. Savukārt Nīderlandē 50 procenti sieviešu dzemdē mājās. Jau toreiz profesors atzina, ka postsovietisma zemēs būs grūti to pieņemt un saprast,” saka A. Millere.
Tēma par mājas dzemdībām aktualizējās, kad “Neatkarīgā Rīta avīze” aprakstīja gadījumu, kad dzimtsarakstu nodaļa atteikusi reģistrēt mājas apstākļos dzimušu bērnu.
