Daudzi noteikti kaut reizi dzīvē ir saskārušies ar diagnozi – audzējs, ļaundabīgais audzējs. Tas ir biedējoši.
Daudzi noteikti kaut reizi dzīvē ir saskārušies ar diagnozi – audzējs, ļaundabīgais audzējs.
Tas ir biedējoši. Pirmkārt, cilvēkam, izdzirdot šādu diagnozi, otrkārt, radiem, draugiem un paziņām, kuriem jāsadzīvo ar šo realitāti un jāpalīdz saviem tuvākajiem. Ko darīt?
Veselības aprūpes samilzušās problēmas nevienam vairs nav noslēpums. Gadu no gada pieaug dažādas saslimstības, un, kas pats sliktākais, palielinās dažādu slimību diagnosticēšana, atklāšana tikai vēlīnās stadijās, kad glābt cilvēku ir gandrīz neiespējami. Viena no tādām slimībām, kuras novēlota diagnosticēšana līdzvērtīga nāves spriedumam, ir ļaundabīgie audzēji jeb vēzis. Kā liecina nesenie Latvijas Onkoloģijas centra dati, 2002.gada pirmajā pusgadā Latvijā reģistrēti 3965 vēža slimnieki. Katrs ceturtais ļaundabīgais audzējs atklāts jau ceturtajā stadijā.
Gulbenē onkoloģiskajā uzskaitē ir nedaudz vairāk par 500 cilvēkiem. Gulbenes poliklīnikas galvenā māsa Māra Putene stāsta, ka katru gadu no jauna uzskaitē uzņem vidēji 60 vēža slimniekus. Pārsvarā gadījumu vēzis atklāts otrajā un trešajā stadijā. Vai tas ir normāli? Protams, ka ne! Viena no iespējām ir gaidīt, kad valsts patiešām sapratīs, ka cilvēka veselība ir svarīgāka par visu pārējo, un sakārtos veselības aprūpi atbilstoši sabiedrības vajadzībām, kā galveno izvirzot profilaksi un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Un galvenais, ka tas notiks ne tikai reizi četros gados (priekšvēlēšanu solījumos), bet reālos darbos. Taču pagaidām runāt par kvalitāti ir pāragri kaut vai tāpēc, ka Gulbenē jau vairākus gadus nav onkologa. Nedrīkst aizmirst, ka vēzi var ārstēt, ja vien to atklāj agrīnā stadijā.
Otra iespēja – pašiem aktīvi iesaistīties veselības sargāšanā, kā arī mēģināt ar informāciju palīdzēt tiem, kam tas ir vajadzīgs. M.Putene uzskata, ka informatīvais darbs būtu nopietnāks, ja Gulbenē būtu onkologs un onkoloģiskais kabinets. Šobrīd svarīgi ir apmeklēt ģimenes ārstu un veikt profilaktiskās pārbaudes. Bieži ir tā, ka audzēju atklāj nejauši, piemēram, operējot, uziet citu slimību. Labi, ja cilvēks pats ir aktīvs un laiku pa laikam “uztraucas” par savu veselību.
Līdz 2003.gada 1.janvārim vēl darbosies Latvijas Pretvēža apvienības atbalstītais diennakts bezmaksas informatīvais tālrunis 8000099 onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem. Zvanot uz šo tālruni, jebkurš iedzīvotājs, onkoloģiskais pacients, pacienta tuvinieks var dalīties pieredzē par piedzīvoto, cīnoties ar ļaundabīgo audzēju, kā arī saņemt informāciju par to, kur vērsties neskaidrību, nezināšanas un neizpratnes gadījumos. Bieži vien ir svarīgi aprunāties un uzzināt citu cilvēku pieredzi. Vairāki zvani pierādījuši, ka onkoloģiskajiem slimniekiem ir nepietiekama psiholoģiskā aprūpe un palīdzība. Bieži vien tieši “cilvēks no malas” var nomierināt, ieteikt, kur vērsties pēc palīdzības. Latvijā apkopotā informācija rāda, ka šobrīd galvenās problēmas ir novēlota vēža diagnostika un pacienta vēla vēršanās pie ārsta, slēpta slimības gaita un nepilnīga slimnieku izmeklēšana.
Latvijas Pretvēža apvienība
