Dzirkstele.lv
Paredzams, ka šogad projekti, kuri uzvarēs Gulbenes novada pašvaldības izsludinātajā līdzdalības budžetēšanas konkursā, saņems lielāku finansējumu nekā pagājušajā gadā. Šogad tie būs līdz pat 35 000 eiro vienam projektam, pirms tam – 20 000 eiro. Tomēr arī šogad kopumā pašvaldības atbalsts uz visiem konkursā uzvarējušajiem projektiem nepārsniegs 110 000 eiro. Tātad īstenot varēs mazāk projektu, bet katru par lielāku summu.
Par to deputātus Gulbenes novada domes tautsaimniecības komitejas sēdē 20.aprīlī informēja pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas pārstāve Zane Pūcīte, kura prezentēja jaunizstrādāto konkursa nolikumu. Taču vienprātības, visticamāk, nebūs. Jau tautsaimniecības komitejas sēdē jauno nolikumu atbalstīja četri no septiņiem deputātiem, trīs izvēlējās balsojumā atturēties.
Galīgo lēmumu – akceptēt vai noraidīt konkursa jaunā nolikuma projektu – deputāti pieņems novada domes 28.aprīļa sēdē.
Novadu iedalīs trīs apgabalos
Z.Pūcīte sacīja – izmaiņas nolikumā sagatavotas, ieklausoties arī iedzīvotāju viedoklī un priekšlikumos. Jaunais nolikums paredz jaunu balsošanas kārtību. Balsošana tiks organizēta trīs balsošanas apgabalos, dodot iespēju katram Gulbenes novadā deklarētajam iedzīvotājam balsot vienu reizi par katru no trīs apgabaliem.
Tātad katram iedzīvotājam būs trīs balsis. Apgabali būs šādi: pilsēta; septiņi lielie pagasti (katrā vairāk par 1000 deklarētajiem iedzīvotājiem); seši mazie pagasti (katrā mazāk par 1000 deklarētajiem iedzīvotājiem). Šāds sadalījums veidots, ņemot vērā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datus (uz 1.janvāri) par iedzīvotāju skaitu. Pagasts, kurš šogad saņems finansējumu šā konkursa gaitā, turpmākos divus gadus nevarēs startēt konkursā atkal. Uz pilsētu šāds nosacījums neattieksies.
Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis sacīja – šāda balsošanas kārtība ļaus cilvēkam atdot vienu savu balsi par sev prioritāru projektu, kā arī vēl pa vienai savai balsij piešķirt arī, viņaprāt, otrās un trešās vietas vērtiem projektiem. Bet jau divos citos balsošanas apgabalos.
Z.Pūcīte deputātiem sacīja, ka par šādu kārtību jau līdz komitejas sēdei ir daudz diskutēts, līdz nonākts līdz piedāvātajai koncepcijai. Tomēr arī komitejas sēdē šaubas pauda deputāti Intars Liepiņš un Gunārs Ciglis.
Pilsēta – ārpus konkurences
Nevajadzētu pretstatīt pilsētu laukiem – teica I.Liepiņš. Deputāte Guna Pūcīte piedāvāja – pilsēta šajā projektu iesniegšanā/vērtēšanā būtu jāpievieno lielo pagastu grupai. I.Liepiņš uz to pastāvēja tautsaimniecības komitejas sēdē, taču balsojot priekšlikums neguva vairākuma atbalstu.
Deputāts Normunds Mazūrs bija par to, ka pēc uzvaras konkursā pagastam būtu jāietur pauze nevis uz diviem gadiem, bet vienu. Z.Pūcīte atbildēja – divu gadu pārtraukums ir optimāls. Tas ticis izsvērts un matemātiski izrēķināts.
Novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika atbalsta jaunā nolikuma projektu. G.Švika arī uzsvēra – Gulbene ir būtiski lielāka par novada pagastiem. Viedoklim pievienojās deputāts Ainārs Brezinskis. Viņš akcentēja vēl to, ka Druviena un Līgo pagasts nekad nesaņems finansējumu savām idejām, ja netiks mainīta konkursa taktika. Arī G.Švika bilda – bijuši pārmetumi, ka mazie pagasti konkursā balsošanas fāzē nespēj konkurēt ar lielajiem pagastiem.
Pašvaldības Juridiskās nodaļas pārstāvis Eduards Garkuša skaidroja, ka pie jaunā nolikuma ir ļoti rūpīgi strādāts un tiek piedāvāts “kompromisa variants”, lai maksimāli dotu vienādas iespējas visā novada teritorijā.
Lai konkurss saliedē, ne šķeļ
Z.Pūcīte stāstīja, ka iepriekšējā pieredze liecina – konkurss nesaliedēja novadu. “Sanāca tā, ka viens pagasts pret otru cīnās,” viņa teica. Jaunais konkursa nolikums, pēc Z.Pūcītes domām, kliedēs šādu spriedzi, jo katrs balsotājs vairāk vērtēs tieši konkursam piedāvātās idejas, nevis vadīsies tikai no lokālpatriotisma jūtām.
Deputāti vaicāja, kā varēs veikt precīzu balsošanas uzskaiti, ar ko nevedās iepriekš, jo jaunais konkursa nolikums neparedz izmaiņu ieviešanu balsošanas kārtībā. Z.Pūcīte teica: “Šogad mēs ļausim pagastiem pašiem izvēlēties, kurā vietā vēlas veikt balsošanu. Vai nu tās būs bibliotēkas, vai pagastu pārvaldes. Šoreiz būs daudz striktāk juridiski. Izdomāsim, kā varam to nokārtot.” E.Garkuša lika saprast, ka videonovērošanas balsošanas norisei nebūs. Būs vien jāpaļaujas uz pašvaldības darbinieku un visu balsotāju godprātību. “Cerams, ka divas reizes uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem neviens nekāps,” sacīja E.Garkuša. Viņš arī bilda, ka joprojām ne visi iedzīvotāji varēs iesaistīties elektroniskā balsošanā. Z.Pūcīte pieminēja, ka būs izbraukuma kontrolpārbaudes.
– Diāna Odumiņa
