Latvijas anesteziologi, intensīvās terapijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti ir pārliecināti, ka stāvoklis ir ārkārtējs: samilzušās veselības aprūpes problēmas apdraud pacientu dzīvību.
Latvijas anesteziologi, intensīvās terapijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) ārsti ir pārliecināti, ka stāvoklis ir ārkārtējs: samilzušās veselības aprūpes problēmas apdraud pacientu dzīvību. Tomēr Gulbenes rajona slimnīca ar rajona padomes atbalstu, iespējams, jau decembrī saņems jaunu anestezioloģijas aparatūru.
“Līdz šim slimnīcā esam strādājuši ar novecojušu anestēzijas un elpināšanas aparatūru. Tiklīdz saņemsim jaunu, vairs nevarēsim sūdzēties. Mūs neapmierina šaurās reanimācijas nodaļas telpas, arī operācijas zāle ir tikai viena. Tomēr šo problēmu tik ātri nevarēs atrisināt. Bez modernas aparatūras anesteziologs nevar strādāt, jo tā palīdz noteikt pacienta stāvokli operācijas laikā – asinsspiedienu, pulsu, skābekļa piesātinājumu, neiromuskulāro bloku,” spriež Gulbenes slimnīcas anesteziologs Aivars Kalniņš.
Pārkāpj tiesības
Anesteziologu un reanimatologu asociācijas prezidente Antoņina Sondore atzīst, ka šobrīd Latvijā slimnīcās pārkāpj tiesības saņemt cilvēka cienīgu medicīnisko aprūpi, jo, piemēram, tikai trijos Rīgas stacionāros – Stradiņa slimnīcā, Onkoloģijas centrā un Rīgas 1. slimnīcā – netiek lietotas bīstamās un novecojušās anestēzijas un elpināšanas aparatūras. Bet Gulbenes, Limbažu, Priekules un Dobeles slimnīcās pagaidām nav mūsdienu prasībām atbilstošas anestēzijas un intensīvās terapijas aparatūras.
“Jaunākās maztoksiskās anestēzijas vielas lieto galvenokārt tikai Rīgas stacionāros, bet rajonu ārstiem tas ir liegts naudas un mūsdienīgu iekārtu trūkuma dēļ,” saka A. Sondore.
Viņa atzīst, ka nav pieļaujama situācija, ka Gulbenes, Aizkraukles, Alūksnes, Balvu un Krāslavas rajonos katrā ir tikai divi anesteziologi. Gulbenes slimnīcā anesteziologs ir ārsts Aivars Kalniņš un Marija Reine.
Vienmēr jābūt gatavam
“Diviem anesteziologiem ir grūti veikt visus darbus. Jāstrādā, kamēr veic operācijas – pat līdz pulksten 15.00. Mēnesī 15 diennaktis anesteziologam jābūt gatavam jebkurā mirklī palīdzēt un doties uz slimnīcu. Darba likums gan tādu darba laiku neparedz,” skaidro
A. Kalniņš.
Viņš atzīst, ka par savām tiesībām ir jācīnās. Rīgā anesteziologam nav tik liela darba slodze, savukārt laukos jāapkalpo gan bērni, gan pieaugušie. Plānveida anestezioloģija bērniem Gulbenes slimnīcā nav paredzēta, bet, kad bērnam akūtos gadījumos nepieciešams veikt operāciju, anestēzija jāveic pašu spēkiem.
Visvairāk cieš pacienti
“Ārkārtējā situācija NMP dienestos neļauj nodrošināt pilnvērtīgu darbu atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem, nemaz nerunājot par augstajām Eiropas Savienības prasībām un NATO valstu kritērijiem. Taču vislielākie cietēji šajā ārkārtas situācijā ir pacienti, kuri diemžēl pat nav informēti par to, kādos apstākļos jāstrādā neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas ārstiem, nodrošinot dzīvības glābšanu kritiskās un bīstamās situācijās,” saka Labklājības ministrijas Katastrofu medicīnas centra direktors un Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas asociācijas viceprezidents ārsts Mārtiņš Šics.
Nepietiek darbinieku
Nopietna problēma ir nepietiekamais ārstniecības personu daudzums NMP brigāžu sastāvā: tikai 30 procentos no kopējā NMP brigāžu skaita Latvijā strādā gan ārsts, gan ārsta palīgs vai feldšeris, kā to nosaka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti. Pārējos 70 procentos ātrās palīdzības brigādēs strādā tikai feldšeris vai ārsta palīgs un automašīnas vadītājs.
Šāds sastāvs ir nepietiekams, lai visās situācijās varētu sniegt adekvātu palīdzību pacientiem.
Pārrunās aktualitātes
M. Šics norāda, ka 13. un 14. decembrī būs anestezioloģijas, intensīvās terapijas un neatliekamās medicīniskās palīdzības kongress.
“Tajā mēs būsim spiesti mācīties cits no cita, kā strādāt apstākļos, kad trūkst pat pašu nepieciešamāko lietu, kas liedz izglābt daudzu desmitu cilvēku dzīvības. Lieliski saprotot, ka īsā laika periodā šo Gordija mezglu pilnībā pārcirst neizdosies, mēs tomēr nezaudējam cerību, ka, tiekoties jau nākamajā kongresā, mediķiem būs iespēja apspriest galvenokārt zinātniskas un profesionālas tēmas,” saka M. Šics.
Arī Gulbenes slimnīcas anesteziologi apmeklēs šo kongress, tomēr katrs – citā dienā.
