Daukstu pagasta pašvaldība ir vienīgā lauku pašvaldība, kurai pieder pirts. Lai gan tā celta pirms vairāk nekā 30 gadiem, to izmanto ne tikai pagasta iedzīvotāji.
Daukstu pagasta pašvaldība ir vienīgā lauku pašvaldība, kurai pieder pirts. Lai gan tā celta pirms vairāk nekā 30 gadiem, to izmanto ne tikai pagasta iedzīvotāji. Piektdienas vakaros mazgāties brauc ļaudis no kaimiņu pagastiem un Gulbenes.
“Pašvaldībai finansiāli uzturēt pirti neatmaksājas, bet Staros tā vienmēr ir bijusi. Es nevēlos būt tas, kas to likvidē, lai gan ieņēmumi nesedz izdevumus,” saka Daukstu pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Blūms.
Šogad, ievērojot Valsts sanitārās inspekcijas Gulbenes kontroles un uzraudzības daļas norādes, pirtī vairāku tūkstošu latu apmērā veikts apkures sistēmas un kosmētiskais remonts. Nākamajā gadā plānots nomainīt pirts ārdurvis, kas ir šauras un apmeklētājiem neērtas.
“Bažas par pirts nākotni rada pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma. Ja Daukstu pagastu pievienos Gulbenes pilsētai, tad jau otrajā gadā pirts nebūs, jo cilvēki prot rēķināt. Pirts likvidācija ļaus ietaupīt līdzekļus, bet vietējie iedzīvotāji būs zaudētāji. Tā notiks ar daudzām lietām,” spriež pašvaldības vadītājs.
Pirtniece Daina Tilgase stāsta, ka pirts pakalpojumus pārsvarā izmanto vīrieši, kam tīk sviedrēšanās un pēršanās ar līdzi paņemtām pašu sietām slotiņām. Dažkārt piektdienas vakaros veidojoties pat rindas, kad mazgāties vēlas vairāk nekā 50 cilvēku.
“Mums ir visi pirts pakalpojumi – pēršanās, sviedrēšanās, mazgāšanās, ir dušas, bet divas reizes nedēļā pirtī strādā friziere,” stāsta D.Tilgase. Pirmsskolas vecuma bērni pirtī mazgājas par brīvu. Daukstu pagasta iedzīvotājiem maksa par pakalpojumu ir lētāka nekā tiem, kas mazgāties brauc no citurienes.
“Izveidojusies gandrīz nemainīga klientūra, bet ir arī tādi cilvēki, kas mazgāties pirtī ierodas epizodiski, vai arī pakalpojumus izmanto vienu reizi. Apmeklētāju skaitu nosaka algas un avansa dienas, kā arī klimatiskie apstākļi. No vēja virziena un stipruma, kā arī no malkas kvalitātes atkarīgs, cik labi izdodas sasildīt pirts telpas,” stāsta pirtniece.
Lai gan pirts darba laiks noteikts no pulksten 16.30 līdz 22.00, tas, īpaši vasaras mēnešos, ieilgstot līdz pulksten 23.00.
D.Tilgase uzskata, ka Staros pirts ir nepieciešama, jo ir cilvēki, kam tā ir vienīgā vieta, kur nomazgāties. “Ekonomiski ar tās pakalpojumiem pelnīt nevar. Pirti dotēja kādreizējās kopsaimniecības laikā un tas jādara arī šodien. Ir jāmaksā par elektroenerģiju, jāsarūpē malka un jānopelna alga,” spriež pirtniece.
Lai kārtīgi sasildītu pirti, tikai vienā dienā izlieto apmēram divus kubikmetrus malkas, bet ziemā D.Tilgase telpas kurina vismaz divas reizes nedēļā. Par malku gadā pagasta padome, tās sagatavošanā iesaistot algotā sabiedriskā darba veicējus.
Regulārs pirts apmeklētājs ir Oskars Podziņš, kurš sešdesmitajos gados vadījis pirts būvdarbus. Viņš atceras, ka celtniecības materiālus un ūdeni topošajai pirtij tolaik veduši zirga pajūgā. Jumta balstiem izmantotas dzelzceļa sliedes. Vietējie iedzīvotāji atceras, ka pirts praktiski tapusi klajā laukā, jo apkārtnē nebijis daudzdzīvokļu māju. Pie pirts vēl šodien aug ozols, kuram blakus atradusies degvielas noliktava.
