SIA “Konto” priekšnieks Agris Koris: – Esmu audzis padomju laikā, tāpēc svinējām tikai Jaungadu. Es visvairāk gaidīju, lai ātrāk beidzas visi pārējie televīzijas raidījumi un sākas “Ārzemju melodijas un ritmi”.
SIA “Konto” priekšnieks Agris Koris:
– Esmu audzis padomju laikā, tāpēc svinējām tikai Jaungadu. Es visvairāk gaidīju, lai ātrāk beidzas visi pārējie televīzijas raidījumi un sākas “Ārzemju melodijas un ritmi”, jo tā bija iespēja ielūkoties pasaulē, par kuru neviens neuzdrošinājās runāt. Piespieduši radioaparātu pie auss, klausījāmies pārraides no Luksemburgas. Ziemassvētkus neviens neafišēja, bet tie bija svētki, kurus klusībā gaidīja ikviens. Tie saistījās ar dāvanām – jaunu hokeja nūju vai slidām, ar saldumiem. Man par to bija prieks. Iespējams, tagad jaunatnei vēlmes ir citas un iespēju – ievērojami vairāk.
Jāatzīst, ka šodien ne vienmēr Ziemassvētki ir laiks, kad ļaujamies izvērtējumam. Citādāk tas ir, kad gads nomaina gadu. Es melotu, teikdams, ka Ziemassvētkos ticu lielam sapnim vai brīnumam. Tomēr, ja patiesi tas notiktu, un manas vēlēšanās piepildītos, tās būtu personīgas, saistītas ar ražošanu un pat globālas, jo pavisam drīz dzīvosim Eiropas Savienībā. Es vēlos, lai mūsu dzīve beidzot kļūtu nedaudz mierīgāka, jo desmit neatkarības gados esam daudz ko pārdzīvojuši un pieredzējuši. Gribas rītos pamosties, zinot, kas dienā sagaida, zinot, ka vakarā mierīgs pārnāksi mājās, ka vienmēr būs nauda un garantētas darba iespējas. Esmu sapratis, ka tas nebūs vēl tik ātri. Varbūt skan savādi, bet es nekad, būdams Rīgā, nekautrēšos teikt, ka esmu no Gulbenes, ka lepojos ar savu pilsētu. Nesaku, ka viss tajā ir vislabākajā kārtībā, bet ir paveikts daudz.
Jauniešiem vēlu Ziemassvētkos saņemt dāvanu, ko viņi ir pelnījuši, nevis iekārojuši, bet labums neslēpjas tikai dāvanā. Ir jāmācās, jo, būdams uzņēmējs, redzu, ka biznesam Latvijā kļūst par šauru. Nav jādodas strādāt uz ārzemēm. Var dzīvot Gulbenē un, izmantojot internetu, vadīt firmu, piemēram, Singapūrā, Taivānā, Ķīnā vai Amerikā. Galvenais ir uzdrīkstēties. Esmu eirooptimists. Lai man kāds pierāda, ka Eiropas Savienībā būs slikti. Ir atšķirība, vai braucu strādāt uz Īriju kā nabadzīgs Latvijas pilsonis vai kā Eiropas Savienības pilsonis.
Visiem gulbeniešiem novēlu, lai Ziemassvētku naktī un Jaungadā valdītu optimisms. Ir bijis smagi un grūti, ar līkumu nav gājušas nepatikšanas, arī nākamajā gadā nebūs viegli, bet optimisms ir kā dzēšgumija, kas izdzēš negācijas.
