Krievija
bremzē robežas sakārtošanu ar Latviju
Robežsardzei
trūkst naudas videokameru un kustību sensoru nomaiņai
Lai
nodrošinātu Krievijas-Latvijas robežas apsekošanu, robežsargiem
pašiem jānaglo laipas un jāpļauj zāle
Kad
septembra sākumā Igaunijas KAPO drošībnieku uz robežas mīklaini
arestēja Krievijas specdienests, tas raisīja diskusijas, vai kas
tāds iespējams arī uz mūsu robežas. Amatpersonas mierināja, ka
Latvijai atšķirībā no igauņiem jau septiņus gadus ar Krieviju
ir noslēgts robežlīgums. Un viss esot kārtībā.
Gar
robežu ir ierakti robežstabi, tomēr juridiskās formalitātes par
robežas nostiprināšanu, kas Latvijai jāveic kopā ar Krievijas
pusi, joprojām nav pabeigtas. Un kā apgalvo aizsardzības
ministrijā – Krievija it kā naudas trūkuma dēļ šo procesu uz
laiku ir apturējusi.
Tehniskais
nodrošinājums mūsu robežsargiem ir vājāks nekā kaimiņiem
Lietuvā un Igaunijā. Mums kustību sensori un kameras ir vecas,
regulāri iziet no ierindas. Robežsargiem pašiem jāpļauj zāle un
jānaglo koku laipas, lai viņi Latvijas-Krievijas robežai varētu
vispār piekļūt. Modernizācijai pieprasīti 18 miljoni eiro. Tomēr
robežsardzes priekšnieks rēķinās, ka prasīto naudu var arī
neiedot
Viļakas
robežsargi atbild par vairāk kā pusi no 246 kilometrus garās
Latvijas-Krievijas robežas. Viņu pārraudzībā ir 138 kilometri.
Robeža stiepjas caur mežiem, purviem un upēm. Daudzviet robežsargi
pārvietojas ar kājām, jo teritorija gar robežu atgādina
mūžamežu.
Nauda
trūkums robežas uzturēšanai Latvijas robežsargiem ir ierasta
lieta. Tāpēc viņi rīkoja radoši. Paši naglo dēļu grīdas pār
purvainajām vietām, pļauj zāli, tīra izcirtumus. Izlīdzot arī
vietējie elektriķi ar kuriem sarunāts, ka vecos elektrības stabus
viņi neizmet, bet atdod robežsargiem šādu laipiņu būvēšanai.
JURIS
DMITRIJEVS
Viļakas
robežsardzes pārvaldes Nodrošinājuma dienesta priekšnieks
Tas
ir pašu robežsargu taisīts?
Tas
ir pašu robežsargu taisīts.
Jā.
Pašu spēkiem.
Bet
pašu spēkiem, tāpēc, ka citādāk te klāt nevarētu tikt?
Nu
mēs vispār nevarētu šajā posmā konkrētajā pildīt savus
pienākumus. Un pat esam pielāgojuši, lai ļoti uzmanīgi varētu
pārbraukt ar kvadracikliem.
Tad
paši robežsargi nāk un naglo, lai varētu klāt pierobežas tikt?
Ir
specifika, ir norīkojumi tādi kā darba grupa… Robežstigas
pļaujam gan labojam tiltiņus vai būvējam pa jaunam. Te varat
redzēt – pēc pavasara paliem šitais tiltiņš tiek nonests. Un
tad viņš katru pavasari tiek atjaunots no jauna.
Kopš
neatkarības atgūšanas robežu iezīmeja robežsargu paštaisīti
mietiņi un lentas ar brīdinošiem uzrakstiem. Latvijas –
Krievijas robežlīgumu abas valstis parakstīja 2007.gadā. Un tikai
pirms gada zemē ierakti pēdējie abu valstu robežstabi. Bet tas
vēl nenozīmē, ka robeža ir nosprausta. Priekšā gara un
sarežģīta juridiska procedūra, lai to visu nostiprinātu
dokumentos un kartēs. Šos darbus var veikt tikai strādājot kopā
abu valstu speciālistiem. Robežas dokumentu kārtošanu gatavo
īpaši izveidota komisija. Mūsu pusē to uzrauga ārlietu
ministrija. Vada Latvijas goda konsule Sanktpeterburgā Irina
Mangule. Kā liecina pēdējie darba grupas protokoli – Krievijas
puse darbu Latvijas pierobežā varētu iesaldēt.
JĀNIS
SĀRTS
Aizsardzības
ministrijas valsts sekretārs
Darbs
atkarīgs no abu pušu spējas vienoties kā virzīt darbu uz
priekšu. Krievijas puse pateikusi, ka viņiem šobrīd nav
finansējuma, lai turpinātu šo darbu. Mēs no savas puses esam
veikuši, cik es zinu, to kartografiskā meteriāla sagatavošanu.
Bet visur vajadzīgas vienošanās. Protams, aizsardzības resoram
Krievijā ir pietiekami nauda – mēs to arī redzam – 4% no IKP
viņi veltī aizsardzības vajadzībām. Nu no otras puses sankcijām
ir savs efekts un rocība, kas Krievijai bija līdz šim ir
samazinājusies. Es nespekulēšu… Ir vietas, kur viņi varētu
atrast naudu, ja viņi gribētu.
EDGARS
RINKEVIČS
Ārlietu
ministrs (Vienotība)
Pamatā
tā nav tik daudz naudas lieta kā tīri tehniska lieta. Sadarbība
starp Latviju un Krieviju. Gribētos ātrāk, bet nu process notiek
tik ātri cik nu notiek.
Finansiālu
vai tomēr politisku iemeslu dēļ, darbi pilnīgai
Latvijas-Krievijas robežas noteikšanai draud apstaties. Drošības
policija iepriekšējos savus pārskatos brīdinājusi par draudiem,
ko var radīt kaimiņvalsts Krievija.
KRISTĪNE
APSE-KRŪMIŅA
Drošības
policijas pārstāve
Drošības
policijas vērtējumā Ukrainas konflikts uzskatāmi parāda, ka
robežas drošība ir tik pat spēcīgi jāstiprina kā iekšējā
drošība kā arī valsts aizsardzības sistēma kopumā. Un šis ir
būtisks izaicinājums valsts drošības stiprināšanai.
Tas
ko varam darīt paši – nostiprināt robežu Latvijas pusē.
Lietuva un Igaunija robežas modernizācijā ir mums priekšā.
Igaunija ieviesusi modernu sensoru sistēmu, kas pat pati spēj
identificēt robežpārkāpējus. Lietuva pierobežā būvē žogu un
uzstāda jaunu videotehniku, kas savienota ar jaunākās paaudzes
kustību sensoriem. Latvijai pagaidām modernizācijas projekts ir
tikai uz papīra – Varakļānu pārvaldes teritorijā vien plānoti
četi jauni tilti, 60 kilometri ar pontonu laipām un žogu 80
kilometru garumā. Robežsardzes priekšnieks cer uz nākamā gada
budžetu. Lai arī rēķinās, ka vajadzību valstij ir vairāk nekā
iespēju.
NORMUNDS
GARBARS
Valsts
robežsardzes priekšnieks
Pēc
projektētāju pirmajām aplēsēm, ko viņš mums iesniedzis, cik es
saprotu – ideālais variants kā projektētājs uzskata, ko
ilgtermiņā varēs izmantot šo iekārtoto joslu – tas sastāda ap
18 miljoniem eiro. Kas, protams, nav izdarāms vienā gadā. Tas ir
ilglaicīgs process. Vismaz 3-4 gadu periodā to var izdarīt.
RIHARDS
KOZLOVSKIS
Mums
ir jāstrādā, lai šo robežu stiprinātu. Skaidrs, ka mēs
nenosedzam robežu 100%. Kopumā es negribētu teikt, ka mums viņa
ir pilnībā caurumaina un pie mums varētu pārvietoties pāri
robežai nezināmas grupa masveidā vai nedod Dievs – kaut kādas
kaujas tehnikas un mēs to nepamanītu. Pilnīgi noteikti nē. Bet
mēs šeit runājam par mūsdienām atbilstošas robežas
sakārtošanu. Tas nodrošinātu to, ka faktiski nebūtu iespēja pat
individuālai personai šķērsot šo robežu nelegāli. Uz to ir
jāiet.
Likums
paredz, ka attīrītai un labi pāredzamai jābūt līnijai gar
robežu 12 metru platumā, lai nekas netraucētu robežsargiem un
speciālajai tehnikai pamanīt iespējamos pārkāpējus. Pirms
2008.gada, kad Latvija pievienojās Šengenas zonai, mums pienācās
64 miljoni latu. Arī novērošanas kamerām un kustību sensoriem.
Septiņu gadu laikā tehnika pamatīgi nolietojusies. Vairs nav
garantijas, ka sensori strādās, kad tas būs nepieciešams.
NORMUNDS
GARBARS
Valsts
robežsardzes priekšnieks
Mums
nebija līdzekļu viņu uzturēšanai. Tas nozīmē – ja izgāja no
ierindas kāda no novērošanas tehnikām, tad mēs primāri darījām
tādā veidā, ka veicām riska analīzi un ja šajā konkrētajā
posmā tas bija visriskantākais, ņēmām no mazāk svarīgā posma
un likām šeit un otrādāk.
Pēc
garām pārrunām Saeimā un Valdībā vēl strādājošo kameru un
sensoru uzturēšnai nauda atradusies. Ja izdosies, jaunas tehnikas
iepirkšanai robežsardze finansējumu meklēs Eiropas un citos
fondos.
Aptuveni
80 noķerti nelegālie robežas pārkāpēji – tāda ir šī gada
statistika. Varakļānu pierobežā jau šobrīd aizturēti 19, kamēr
visa iepriekšējā gada laikā iekrita 13. Robežsardze ir
pesimistiska – karš Ukrainā nesis izmaiņas arī nelegāļu
tranzītā. Agrāk uz Eiropu tie slepus sūtīti caur Ukrainu. Pēc
kara sākuma tiek meklēti jauni kanāli. Noziedznieki pārbaudot arī
Baltijas valstu robežas drošumu. Vēl aizvakar poļu un lietuviešu
robežsargi noķēruši igauni, kurš mēģināja vieglās mašīnas
aizmugurējā sēdeklī pārvest vairākus vjetnamiešus. Robežsargi
novērojuši, ka arī Latvijā pierobežas iedzīvotāji, kas agrāk
veda kontrabandu, šobrīd iesaistījušies nelegāļu tranzītā.
RIHARDS
KOZLOVSKIS
Te
mums ir jādomā uz priekšu. Jo, protams, neviens nevar prognozēt
kā attīstīsies konflikts Ukrainā un kad viņš beigsies. Un cik
tālu viņš aizies. Un pilnībā izslēgt situāciju, ka nevarētu
rasties situācija, ka mūsu robeža izjustu pastiprinātu spiedienu
arī tieši bēgļu ziņā.. Nu uz to mums jāiet un jāgatavojas,
lai mēs būtu gatavi.
NORMUNDS
GARBARS
Valsts
robežsardzes priekšnieks
Es
zinu šodienas situācijā, ja šo nedarīs, robežsardze nevarēs
uzņemties pilnu atbildību par to, ka mēs izdarām maksimāli to,
kas mums ir iespējams, lai savlaicīgi konstatētu incidentu uz
robežas. Un šodien tas incidents var būt visdažādākais. Sāku
ar sīku kontrabandu, nelegālo imigrantu un mūsu apstākļos arī
visādas citas lietas var būt.
><
>< ><
Pirms
trim nedēļām Igaunijas pierobežā aizturēti divi robežpārkāpēji
– bijušie KGB dabinieki
Septembra
beigās uz Igaunijas-Kreivijas robežas notika kāds interesants
incidents – šoreiz Igaunijas pusē aizturēti Krievijas pilsoņi.
Kādā
rudenīgā priekšpusdienā Narvas upē apmēram pa vidu divi sirmi
kungi laivā makšķerēja. Kad viņiem tuvojās Igaunijas robežsargu
kuteris, vīri pārgriezuši enkura virvi un centušies airēt uz
upes otru krastu – uz Krieviju. Taču bēgšanas mēģinājums
neizdevās. Laiva tika aizāķēta un makšķernieki aizvilkti uz
Igaunijas krastu. Viņi pa ceļam uz krastu vēl trīs reizes
paguvuši pārgriezt tauvu.
Vēlāk
atklājās, ka tie nav parasti makšķernieki, bet gan pensionēti
Krievijas drošības dienesta darbinieki – sešdesmit četrus gadus
vecais Mihails Suhošins un desmit gadus par viņu jaunākais
Aleksandrs Ladurovs, ziņo Krievijas portāls 47news. Aizturēto
biogrāfijas dod lielisku pamatu medijiem un ekspertiem turpināt
igauņu un krievu spiegu sāgu, šo notikumu sasaistot ar Estona
Kohvera mīklaino nonākšanu Krievijas specdienestu nagos septembra
sākumā.
Abi
zivju cienītāji ir dienējuši KGB struktūrās gan Krievijā gan
Centrāleiropas valstīs, bet pēc Padomju Savienības sabrukuma tās
pienākumu pārmantotājā FSB. Suhošins pensijā devies 1995.gadā,
bet Ladurovs 2010.gadā. Abi uzdienējušies līdz majora pakāpei,
savu karjeru beidzot Ļeņingradas apgabala Gatčinas pilsētas
armijas daļā. Arī savam hobijam abi izmantojuši Gatčinas armijas
daļas Mednieku un makšķernieku biedrības bāzi, no kuras uz copi
devušies 20. septembra rītā.
Šobrīd
lietu par nelikumīgu robežas šķērsošanu izmeklē Viru apgabala
prokuratūra. Pašiem pārkāpējiem patlaban ir aizdomās turēto
statuss un viņi atrodas apcietinājumā, kura maksimālais termiņš
ir pusgads. Viru prokuratūrā raidījumam Nekā personīgi
skaidroja, ka atbilstoši Igaunijas kriminālprocesa likumiem
garākais pieļaujamais izmeklēšanas ilgums šādu kategoriju
lietām var būt pieci gadi, taču šī noteikti tikšot izskatīta
ātrāk. Nodarījuma kvalifikācija paliek nemainīga un spiegošanu
prokuratūra neizmeklē.
Tas
varētu likties saprotami, taču šī notikuma fons tomēr liek
pieļaut arī provokācijas iespēju. Pirmkārt pēc abu kungu
aizturēšanas Igaunijas robežsargi uzsver, ka pagaidu bojas Narvas
upē ir izvietotas pietiekami bieži un kontroles līnija ir labi
redzama, tāpēc robežpārkāpumi neuzmanības dēļ tajā ir ļoti
reti.
Ahto
Lobjakas, pētnieks, Igaunijas Ārpolitikas Institūts
Šim
jautājumam ir divi līmeņi. Attiecību priekšvēsture sākās
trīs, četrus, piecus gadus atpakaļ, kad Igaunijas slepenais
dienests pēc kārtas aizturējis trīs augsta līmeņa krievu
kurmjus, visus apcietināja, un apzināja daudz punktu, kuros
Krievijas FSB varētu būt bijis iejaukts.
Otrs
līmenis ir notikušais ar Estonu Kohveru, kas tika nolaupīts īsi
pēc tam, kad Igaunijā viesojās ASV prezidents Obama, laikā, kad
notika NATO Velsas samits.
Lobjakas
apšauba pieņēmumu, ka abus bijušos Krievijas specdienestu
darbiniekus varētu izmantot iespējamai apmaiņai pret Krievijas
aizturēto Igaunijas spiegu. Taču tas, ka abi makšķernieki ir
apcietināti, liekot domāt, ka robežsargiem ir bijušas
instrukcijas rīkoties stingrāk. Līdz šim gadījumos, kad upes
Igaunijas pusē iemaldījās kāds krievu makšķernieks, viņš
tikai brīdināts vai sodīts administratīvi.
Ahto
Lobjakas, pētnieks, Igaunijas Ārpolitikas Institūts
Ja
runā par motīviem, tad cilvēki spekulē, jo viņi ir bijušie KGB
darbinieki, varbūt viņiem bija kādas instrukcijas testēt
Igaunijas robežsargu modrību, tas bez šaubām iederas kopainā ar
daudzskaitlīgajiem provokatīvajiem gaisa telpas pārkāpumiem. Tāda
kā testēšanas spēle. Es gan personīgi nedomāju, ka tas ir
ticami.
Latvijas
Universitātes docents Toms Rostoks uzsver, ka par šo notikumu ir
ļoti maz informācijas, lai spriestu vai tā ir nejaušība,
apzināts robežpārkāpums vai Igaunijas robežsargu modrības
pārbaude. Taču ar stingro rīcību pret robežpārkāpējiem tā
demonstrē savu stāju, ka viņi nav iebiedēti un Krievijas spiegiem
Igaunijā nav zaļā gaisma.
Toms
Rostoks, docents, Latvijas Universitāte.
Šis
gadījums izskatās diezgan aizdomīgs. Ja tie būtu divi vietējā
ciema iedzīvotāji, tad to varētu saprast. Bet divi bijušie spēka
struktūru darbinieki, tas jau izskatās nedaudz aizdomīgāk. Es
pieņemu, ka tas nebija mēģinājums šķērsot robežu, bet drīzāk
gan pārbaudīt Igaunijas modrību un Igaunija ar šo te rīcību ir
parādījusi, ka viņi tagad vēl lielāku uzmanību tagad pievērš
savas robežas aizsardzībai.
><
>< ><
Aizdomās
par mēģinājumu glābt Dānijas pilsoni, kuram draud izraidīšana
no valsts, KNAB aiztur Stradiņu slimnīcas un Jūrmalas
kardiologus.
Vairākās
skaļās tiesu prāvās novērota ilgstoša apsūdzēto slimošana,
kas rada aizdomas par mēģinājumu novilcināt lietu, tad tagad ir
pamats runāt, ka šādu praksi piekopj paši tiesneši. KNAB
aizdomās par krāpšanu un dokumentu viltošanu tur arī Jūrmalas
tiesas tiesnesi Tatjanu Bormani. Par iespējami nepamatotu slimības
lapas prasīšanu Bormane bargi sodīta jau pašā izmeklēšanas
sākumā, jo atstādināta no tiesneša pienākumiem uz nezināmu
laiku. Tiesnese intervijā Nekā personīga noliedz savu vainu
notikušajā.
ZZS
Saeimas vēlēšanu kandidātei kardioloģei Ingunai Rožkalnei
Žuburei vēlēšanu naktī prieku par partijas panākumiem aizēnoja
iepriekšējo dienu notikumi. KNAB viņas pacientu acu priekšā
divas dienas pirms vēlēšanām kardioloģi aizveda uz izmeklēšanas
izolatoru. Vēl pēc dienas prese ziņoja par KNAB aizturētu ārstu
grupu saistībā ar iespējams viltotu slimības lapu izrakstīšanu.
Rožkalne –Žubure bija vienīgā ārste, kuru nosauca vārdā.
Ārste Saeimā neiekļuva, un partija nesteidzās viņu tūlīt
svītrot no biedru rindām.
AUGUSTS
BRIGMANIS
LZS
priekšsēdētājs
Cilvēks
aktīvi piedalījās kampaņā un aktīvi iesaistījās ar
uzstādījumiem, idejām, viedokļiem nāca klajā ZZS kongresā,
tā kā, nu zināmā mērā bija pārsteigums tā informācija , kas
par viņu parādījās.
Ārstes
Ingunas Rožkalnes – Žubures prakses vieta ir Jūrmalā ,
sanatorijā Belorusija. Kabinetā, no kurienes pagājušā nedēļā
kardioloģi aizveda KNAB darbinieki joprojām stāv priekšvēlēšanu
plakāts ar tobrīd vēl smaidošo ZZS vēlēšanu kandidāti. Viņa
KNAB sāktajā kriminālizmeklēšanā saskata politisku zemtekstu.
INGUNA
ROŽKALNE –ŽUBURE
Kardioloģe
Tas
bija šoks man, jo tajā dienā vērsos pie ārstu biedrības, un
prasīju kaut kādu profesionālu aizstāvību, jo es šajā lietā
neesmu nekas! Ienāca manā kabinetā, uztaisīja šovu un tā kā es
biju ZZS sarakstā, mans vienīgais vārds tika izpausts dienu pirms
vēlēšanām.
Ārste
atsakās apstiprināt savu pacientu vārdus, taču Nekā personīga
zināms, ka izmeklēšana sākta par Jūrmalas tiesnesei Tatjanai
Bormanei izrakstīto slimības lapu. Ar to tiesnese pagarināja savu
atvaļinājumu par 11 dienām.
SVETLANA
BEĻAJEVA
Jūrmalas
pilsētas tiesas priekšsēdētāja
Tiesnese
Bormane bija atvaļinājumā un viņai bija jābūt darbā 25
augustā un tajā dienā tiesā tika saņemta informācija, ka
tiesnese ir slima un, ka viņai ir darba nespējas lapa, un tad tiesa
gaidīja, kad tiesnese atgriezīsies ierindā.
Bormanes
priekšnieci neizbrīnīja tas, ka darba nespējas lapu izdevis
kardiologs nevis, piemēram, ģimenes ārsts un darbs Jūrmalas tiesā
mierīgi ritētu savu gaitu. Gandrīz vienlaikus ar tiesnesi pie
ārstes Rožkalnes Žubures sāka ārstēties kāds Latvijā ilgstoši
dzīvojošs Dānijas pilsonis. Rožkalne aizsūtīja pacientu uz savu
kādreizējo darba vietu Stradiņu slimnīcu, profesora Andreja
Ērgļa vadīto Latvijas kardioloģijas centru .Saistībā ar
nepamatotu darba nespējas lapu izdošanu šim Dānijas pilsonim,
KNAB redzeslokā tagad nonākuši arī divi Kardioloģijas centra
ārsti un virsmāsa.
LĀSMA
SĪLE
Paula
Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību
speciāliste
Slimnīca
ir atsaucīga šo apstākļu noskaidrošanā! Slimnīcā strādā 3
000 darbinieku un šo dažu rīcība, kas nav pieņemama, tai nekādā
veidā nevajadzētu ietekmēt visu personālu.
„Es
nesūtu cilvēku uz slimnīcu tāpēc, ka viņam gribas, bet tāpēc,
lai pacients ātrāk atveseļotos,” uzsver kardioloģe Rožkalne –
Žubure. Viņa noliedz, ka būtu izkārtojusi slimības lapas par
samaksu.
INGUNA
ROŽKALNE –ŽUBURE
Kardioloģe
Jūs
nepraktizējat savā praksē par naudu sniegt darba nespējas lapas?
Nē
, es tiešām nepraktizēju par naudu izsniegt darba nespējas lapas.
Pacienti, kuri nāk pie manis nonāk caur reģistratūru, un
apmaksājot vizīti. Viņi šeit nevienam neko nemaksā.
Tomēr
mūsu rīcībā ir neoficiāla informācija, ka tiesnese Bormane
nav kārtojusi dokumentus caur sanatorijas reģistratūru un nav
atrodams arī čeks par viņas vizīti pie kardioloģes. Lietā
iesaistītās personas min, ka nepamatotās slimības lapas
izrakstīšana cena ir 150 eiro.
TATJANA
BORMANE
Atstādinātā
Jūrmalas pilsētas tiesnese
Kā
jūs to domājat? Es vērsos pie ārsta ,izstāstīju problēmu un
ārsts izrakstīja lapu. Neesmu dzirdējusi, ka mūsu valstī var
pirkt darba nespējas lapas!
Pie
kardioloģes varējis tikt bez iepriekšēja pieraksta un ārpus
rindas, tā sadzīviski savu izvēli paskaidro atstādinātā
tiesnese.
TATJANA
BORMANE
Atstādinātā
Jūrmalas pilsētas tiesnese
Es
tiešām jutos slikti un arī šobrīd stāvoklis ir tāds, kāds ir
. Tāpēc es nejūtos vainīga.
Tiesnese
Bormane specializējās civillietās. Papildus skatīja arī
maksātnespējas lietas.
Vērsties
pie kardioloģes Rožkalnes pēc slimības lapām gan tiesnesei, gan
Dānijas pilsonim ieteica divas Jūrmalas augstas tiesu varas bijušās
amatpersonas Irina Bogdanova un Sigita Priede.Prokurore Bogdanova
jau reiz nonāca KNAB uzmanības lokā par kukuļņemšanu, lieta
atrodas pirmā instances tiesā. Priedei kukuļošanas lietā ir
liecinieces statuss. Bijusī Jūrmalas virsprokurore neslēpj, kas
tiesnesei Bormanei ieteikusi Jūrmalā praktizējošo kardioloģi.
SIGITA
PRIEDE
Juriste
Es
viņai ieteicu ārstu, ko es varu ieteikt arī jums, jebkuram.
Uzskatu, ka tas nav nekāds noziegums, pilnīgi parasta ikdienišķa
lieta.
Jūs
neteicāt,ka pie šī ārsta var vērsties par zināmu samaksu?
Noteikti,
ne, noteikti, ne.
Kukuļdošanas
faktu izmeklē KNAB, bet ārsta darbu izvērtē veselības
inspekcija. Tā pērn anulējusi 33 slimības lapu.
VALENTĪNA
BERGA
Veselības
inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nod.vad.
To
par sērgu nosaukt nevar. Visā valstī dienā izsniedz apmēram 1000
darba nespējas lapu. Tā nav sērga.
Nav
aprēķinu, cik daudz valsts iztērē par nepamatoti izsniegtām tā
dēvētām “B” darba nespējas lapām. Likumdevējs pēdējā
laikā to saņemšanas kārtību ir padarījis stingrāku. Piemēram,
viens ārsts vairs nevar atkārtoti izdod lapu, ar to pašu diagnozi.
Bet tiesām kā attaisnojošs sēdes kavējuma iemesls der tikai
ārsta parakstīts gultas režīms.
AIJA
BARČA
Saeimas
Sociālo un darba lietas komisijas priekšsēdētāja (ZZS)
Likumā
ierakstīt, ka aizliegts tirgot slimības lapas, mēs tā parasti
nedarām. Bet tā acīmredzot ir nepatīkama radoša pieeja.
Tiesnešus
amatā ieceļ uz mūžu, un likums tos sargā no nepamatotas
vajāšanas. Tikai pret tiesnešiem kriminālprocesus rosina augstākā
likumību uzraugošā amatpersona –ģenerālprokurors. Ir grūti
iedomāties, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers izšķirtos
pakļaut atstādināšanai tiesnesi uz nezināmu laiku, ja lietā
nebūtu pierādījumu, kas norādītu uz Temīdas sardzes iespējamo
vainu.
Uz
visa tiesnešu pārkāpumu fona Bormanes attiecību kārtošana ar
ārsti nebūtu pamanīta, ja vien tiesībsargi nebūtu uz pēdām
kādam Dānijas pilsonim, kam draud izraidīšana no mūsu valsts un
kam mūsu ārsti bija vajadzīgi, lai izvairītos no soda. Tomēr tas
nelīdzēja, jo šobrīd viņš atrodas apcietinājumā. Jaunnedēļ
KNAB sola nākt klajā ar plašāku informāciju.
><
>< ><
Vienotības
un kādreizējās Zatlera Reformu partijas deputātu pašrocīgajām
priekšvēlēšanu kampaņām vienāds rokraksts
Kampars
izjūt aizvainojumu par nesaskaņotajām individuālajām kampaņām,
kuru dēļ vietu Saeimā neieguva Āboltiņa
Viens
no aizvadīto Saeimas vēlēšanu lielākajiem pārsteigumiem ir maz
zināmā Saeimas deputāta Jāņa Junkura panākumi Kurzemes vēlēšanu
apgabalā. “Vienotības” jaunpienācējs ir spējis izkonkurēt
pašreizējo Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu.
Junkurs
ir viens no tā dēvētajiem Olšteina sešiem deputātiem, kuri
pirms trim gadiem parlamentā atšķēlās no Zatlera Reformu
partijas. Arī toreiz, pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām,
Junkurs un pārējie Olšteinieši paši uz savu roku vēlētājiem
izsūtīja avīzes Zatlera partijas vārdā.
30
gadus vecais Saeimas deputāts Jānis Junkurs zina, kā aizstāvēt
kuldīdznieku intereses. Pirms 3 gadiem notikušajām ārkārtas
vēlēšanām Junkurs Zatlera Reformu partijas avīzē sevi pieteica
kā dzimtā reģiona patriotu. Viņš solīja cīnīties par Latvijas
reģioniem un piesaistīt investīcijas. Un iekļuva Saeimā.
Junkurs
ir kuldīdznieks. Tur pabeidzis skolu, viņš vēlāk izmācījās
politoloģiju Rīgā. Ir piestrādājis vairākos uzņēmumos, bijis
arī modelis un kādu brīdi padzīvojis arī Honkongā.
JANA
JANSONE
Viļa
Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas direktore
Nu
kā skolēns viņš bija apzinīgs, mācījās labi, ambiciozi mērķi
viņam bija jau toreiz. Nu tad jau, protams, viņš tālajā pasaulē
jau tad plānoja, kas viņš būs. Viņš jau laikam savu mērķi ir
īstenojis un ir bijis tālās zemēs.
Zatlera
rīkojums numur divi Junkuru ieveda lielajā politikā. Neilgi pēc
ievēlēšanas vienpadsmitajā Saeimā, Junkurs kopā ar vēl pieciem
deputātiem Klāva Olšteina vadībā izstājās no Reformu partijas.
Viņi kļuva par neatkarīgajiem deputātiem. Aizvadīto triju gadu
laikā Junkurs no parlamenta tribīnes runājis tikai deviņas
reizes, deputāta zvērestu ieskaitot. Piemēram, pērn oktobrī viņš
aicināja balsot par līgumu Latvijas un Baltkrievijas robežas
režīmam. Bet šogad martā viņš īsi runāja par Latvijas un
Krievijas līgumu par ceļu nodevu abu valstu autopārvadātājiem.
Junkura solīto cīņu par reģionu uzlabošanu kuldīdznieki tā arī
nav manījuši.
Tomēr
pēdējās Saeimas vēlēšanās Junkuru pārvēlēja Saeimā. Viņš
startēja ar desmito kārtas numuru “Vienotības” Kurzemes
vēlēšanu apgabalā. Pretī Junkura vārdam visvairāk krustiņu
salika Liepājas, Kuldīgas, Saldus un Talsu vēlētāji. Viņš
ieguva otro labāko rezultātu. Kurzemes saraksta līdere Solvita
Āboltiņa palika aiz svītras un zaudēja vietu Saeimā.
Solvita
Āboltiņa
Saeimas
priekšsēdētāja
Es
neesmu apvainojusies. Politiķis nedrīkst apvainoties ne uz ko.
Politiķim ir jāstrādā.
ARTIS
KAMPARS
Partijas
Vienotība ģenerālsekretārs
Protams,
ka ir zināms aizvainojums. Bet, protams, ka “Vienotībā”
ilgtoši strādājošie cilvēki ļoti labi saprot, ka šī situācija
var būt ir atšķirīga no tā, ko varbūt kāds gaidīja, bet tomēr
ne tuvu nav kritiska un vēlēšanu rezultāti ir vērtējami kā
panākums.
Kurzemes
vēlētāji, tostarp kuldīdznieki, pirms vēlēšanām pastkastēs
saņēma it kā “Vienotības” apmaksātu un izdotu avīzi. Tajā
vietējās amatpersonas un iedzīvotāju slavē Junkuru un aicina par
viņu balsot. Uz Avīzes vāka foto Laimdota Straujuma spiež roku
Junkuram. Bet avīžu beigu lapās ir attēlots vēlēšanu biļetens.
Krustiņš ievilkts pie Junkura vārda. Bet Junkurs blēdījās. Viņš
avīzē norādīja, ka izdevumu apmaksā un izdod partija
“Vienotība”. Bet “Vienotībā” stāsta – partija to nav
darījusi un naudu tam nav atvēlējusi. Junkurs pēc sava uzvaras
gājiena ir nozudis no sabiedrības acīm.
ARTIS
KAMPARS
Partijas
Vienotība ģenerālsekretārs
Vai
jūs esat sazinājušies ar Jāni Junkuru?
Es
personiski ne.
Kur
viņš ir vispār, jūs zināt?
Es
nezinu.
JĀNIS
UPENIEKS
Pie
frakcijām nepiederošais deputāts (izstājās no Zatlera Reformu
partijas)
Šodien
viņš nav Saeimas sēdē. Kur viņš ir pazudis?
Es
nezinu. Es Jāni arī neesmu saticis tagad. Nu, es nezinu, varbūt kā
saka, šī te spriedze un tā.
Viņš
tā kā izvairās no cilvēkiem?
Nu,
laikam jau.
Junkura
individuālās kampaņas rokraksts ir ļoti līdzīgs pirms trijiem
gadiem veidotajai. Toreiz kā “Zatlera Reformu partijas”
kandidāts, Junkurs Kurzemes vēlētājiem izsūtīja partijas avīzi
ar savu un Zatlera foto uz vāka. Šogad kampaņas rīkojuši arī
“Vienotības” kandidāti Jānis Upenieks un Viktors Valainis,
Madars Lasmanis, Vilnis Ķirsis un Inesis Boķis.
JĀNIS
UPENIEKS
Pie
frakcijām nepiederošais deputāts
Mēs
ar Vilni Ķirsi esam bijuši vieni no top trīs visaktīvākajiem
braucējiem tieši pa reģioniem tikties ar iedzīvotājiem. Un es
domāju, tas arī ir tas rezultāts.
VIKTORS
VALAINIS
Pie
frakcijām nepiederošais deputāts
Un
cik jums izmaksāja kampaņa?
Nu
apmēram 5 tūkstoši eiro.
Un,
kas bija maksātājs?
Es
pats personiski.
Pirms
vēlēšanām CVK iesniegtā deklarācija rāda, ka Junkuram bija
nepilnu septiņi tūkstoši eiro uzkrājums. Vairāk nekā četri
tūkstoši bija Valainim, deviņi tūkstoši – Lasmanim un apmēram
desmit tūkstoši eiro – Boķim. Bet Upenieka iesniegtajā
deklarācijā nav norādīti naudas uzkrājumi.
ARTIS
GUSTOVSKIS
Startēja
vēlēšanās no Vienotības Kurzemes vēlēšanu apgabala
Es
neesmu ne aktieris, ne šovmenis, kā daži citi kandidāti iekļuva
Saeimā, par ko, acīmredzot, latviešu tauta balso un vēl. Bet man
arī kabatās nemētājas un manos kontos nav tur četri, pieci, seši
tūkstoši lieki eiro. Nu man vienkārši nav tādas naudas, cik
izmaksā, apmēram, tik apjomīga kampaņa. Līdz ar to, es saku –
Latvijā vienkāršam cilvēkam no tautas iekļūt Saeimā –
neiespējamā misija!
Vienotības
vadītāji atturīgi izsakās par to, kā partija rīkosies ar
deputātiem, kas izsūtījuši neatļautās priekšvēlēšanu
avīzes. Lēmumu partijas valde varētu pieņemt jaunnedēļ. Tikmēr
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sola izvērtēt
gadījumus, kad priekšvēlēšanu laikā par šiem Vienotības
kanditātiem aģitēja arī trešās personas.
><
>< ><
Ķemeru
sanatoriju attīstīs Krievijas uzņēmējs Gusakovs ar franču
kompāniju Vichy
Ķemeru
sanatorija stāv tukša jau vairāk kā 20 gadus un pamazām iet
bojā. To 1995.gadā privatizēja arābu investors Omārs Al Salehs.
Viņš sasolīja pili ar strūklaku un tūristu straumes no visas
pasaules, tomēr beigās pazuda. Pērnā gada martā arāba uzņēmums
vairs nevarēja nomaksāt rēķinus un sanatorijā sāka saimniekot
maksātnespējas administrators Ainars Kreics. Viņš četras reizes
neveiksmīgi mēģināja to pārdot.
Sanatorijas
glābšanā centās iesaistīties Jūrmalas dome. Deputāti izrādīja
apņēmību sanatoriju par 5 miljoniem nopirkt. Tomēr labie nodomi
neizdevās, jo domes budžetā šādas naudas nebija un valsts
garantijas kredītam atteica.
Franču
kompānijai Vichy ir minerālūdens ārstnieciskās viesnīcas visā
Eiropā. Tā ilgi šaubījās, vai pirkt Ķemerus, mēģināja vēl
nokaulēt cenu. Krievu investors atbrauca, ieraudzīja un vienojās
par pirkumu. Vēl apsolīja šeit investēt miljonu miljonus.
Pēdējā
sanatorijas izsolē kā vienīgais pretendents piedalījās
Aleksandrs Gusakovs un apņēmās par balto gulbi samaksāt 3
miljonus. Lai Ķemerus rekonstruētu un pārvērstu par viesnīcu,
nepieciešams ieguldīt vēl vismaz 12.
Gusakovs
sola augstākā līmeņa dziednīcu, tomēr viņa ķēdes Heliopark
profils ir 3 un četru zvaigžņu viesnīcas. Tikko esot nopirkta
jauna Šveicē. Bez tās Heliopark ķēdei vēl ir pa vienai Ēģiptē
un Vācijā kā arī 10 viesnīcas Krievijā.
Viņa
biznesā bijušas arī problēmas. 2009.gadā Maskavas tiesa sāka
Gusakova kompānijas bankrota procedūru. Viņš bija palicis parādā
bankām 80 miljonus dolāru, bija arī nodokļu parādi valdībai.
Lai glābtu biznesu, nācās lielāko daļu strauji sacelto viesnīcu
pārdot.
Gusakovs
Jūrmalas domei solījis biznesu attīstīt kopā ar Franču koncernu
Vichy. Kā stāsta maksātnespējas administrators Ainars Kreics,
viņš jau grasījies pārdot sanatoriju Vichy bez izsoles rīkošanas,
taču tad iesaistījusies Rietumu banka, un Francijas kompānija no
pirkuma atteikusies.
AINARS
KREICS maksātnespējas administrators
Gusakova
kungu atrada Rietumu banka, kas ir viens no Ominasis Latvia viens no
lielākajiem kreditoriem un atrada, acīmredzot, tādā sakarībā,
ka pie Rietumu bankas bija griezusies Francijas kompānija Vichy.
Tās
sarunas laikā arī izskanēja versija, ka viņi būtu gatavi paši
nekļūt par īpašniekiem, bet operēt ar šo īpašumu. Respektīvi
kļūt par operatoriem, ja kāda cita persona iegādātos šo īpašumu
un tādā veidā acīmredzot, viņi nonāca līdz šim Gusakova
kungam.
Rietumu
bankas interese ir atgūt pēc iespējas lielāku daļu no vairāk kā
5 miljonu lielā sanatorijai izsniegtā kredīta. Sanatorija tai
ieķīlājusi savu zemi, tādēļ, iespējams, ka banka būs
iesaistīta arī sanatorijas tālākajā attīstībā. Arī franču
kompānijai darījums ir izdevīgs. Radusies iespēja gūt peļņu,
sanatoriju apsaimniekot, neizdodot naudu par tās pirkšanu. Sakrīt
arī biznesa profils. Franču kompānija Vichy orientējas uz
bagātajiem krievu tūristiem. Tās ārstniecības vietās Eiropā
informācija izvietota franciski, angliski un krieviski. Uz Krievijas
publiku orientēšoties arī atjaunotā Ķemeru sanatorija.
AINARS
KREICS maksātnespējas administrators
Jebkurā
gadījumā es rīkoju izsoli un pa lielam es nevaru, teiksim tā,
atlasīt kaut kādus pretendentus, kādus pielaist, kādus
nepielaist. Ja pretendents ir iemaksājis drošības naudu, man viņš
ir jāpielaiž pie izsoles. Ja šai naudai nav nelegāla izcelsme,
tad viss ir kārtībā.
Šobrīd
Gusakovs ir iemaksājis pusmiljonu eiro drošības naudu. Līdz
novembrim jāsamaksā vēl divarpus miljoni. Krievijas prezidenta
lietu pārvaldei jau pieder sanatorija Dzintarkrasts Jaunķemeros.
Līdz ar Ķemeru nonākšanu Gusakova īpašumā viens Jūrmalas gals
kļūs par Krievijas nekustamā īpašuma oāzi. Mērs ir gandarīts,
ka ēkai ir saimnieks un Ķemeri vairs nav pašvaldības problēma.
GATIS
TRUKSNIS Jūrmalas domes priekšsēdētājs (ZZS)
Tā
mūsu sākotnējā nostāja, ka to vajadzētu valstij uzņemties,
valsts to negribēja uzņemties, vai ne, tālāk, protams, mēs arī
bijām gatavi, ja visi striķi trūkst, to darīt, bet, kā saprotat,
tad pašvaldība var tikai viņu nopirkt, lai viņu uzturētu un
konservētu, bet nevis lai veiktu tur uzņēmējdarbību un attīstītu
kūrortbiznesu vai viesnīcu biznesu vai ko tādu, kas nav
pašvaldības funkcija.
