Salavecis: – Labdien, mīļie bērni! Mēs ar Sniegbaltīti atbraucām pie jums no pašiem ziemeļiem. Vispirms mums ir ieplānots dzejoļu konkurss. Jūs lasīsiet dzejoļus, bet uzvarēs tas, kurš pirmais atnesīs korķuviļķi.
***
Salavecis:
– Labdien, mīļie bērni! Mēs ar Sniegbaltīti atbraucām pie jums no pašiem ziemeļiem. Vispirms mums ir ieplānots dzejoļu konkurss. Jūs lasīsiet dzejoļus, bet uzvarēs tas, kurš pirmais atnesīs korķuviļķi.
***
Atmiņas par Ziemassvētkiem:
– Ziniet, mani bērnībā uzlika uz taburetes un lika skaitīt Ziemassvētku pantiņu. Ja pantiņš patika, man iedeva konfekti, ja ne – tabureti zem kājām izsita…
***
Vēstule Ziemassvētku vecītim.
“Mīļo Ziemassvētku vecīt, izdari tā, lai mani vecāki atkal viens otru mīlētu. Un lai viņi to darītu kaut kā daudzveidīgāk, citādi no garlaicības nosprāgt var…”
***
– Tā, pacient, nāciet šurp… Medmāsa atkal par jums žēlojas! Kāpēc šonakt jūs atkal gulējāt ginekoloģiskajā krēslā?
– Nu, es, velns parāvis, nu, es nezinu – vispār, man patīk!
– Redziet, viņam patīkot! Bet tevis dēļ medmāsai atkal visu nakti nebija kur atgulties!
***
Kāds vīrs piesakās darbā, labi apzinoties, ka viņam nav pieredzes un izglītības šajā nozarē. Firmas pārstāvis pēc pārrunām saka:
– Kā darbinieks, kuram nav nekādas pieredzes, jūs prasāt pārāk lielu algu.
– Nebūt ne, darbs ir daudz grūtāks, ja tu īsti nezini, ko dari!
***
Restorānā apmeklētājs sūdzas oficiantam:
– Krabju salātos nav krabju!
Oficiants, nedaudz padomājot:
– Vai tad grieķu salātos ir grieķi?
