Šogad valsts subsīdijas cer saņemt arī mazās zemnieku saimniecības, lielāku to apjomu gaida bioloģiskās lauksaimniecības metožu pielietotāji, kā arī citu lauksaimniecības nozaru pārstāvji.
Šogad valsts subsīdijas cer saņemt arī mazās zemnieku saimniecības, lielāku to apjomu gaida bioloģiskās lauksaimniecības metožu pielietotāji, kā arī citu lauksaimniecības nozaru pārstāvji. Iespējams, ka subsīdiju saņemšanā nepastāvēs skaitliskie ierobežojumi.
“Nevajag diskutēt, kādam jābūt slaucamo govju skaitam – vienai vai desmit, bet valstiski pareizi būtu subsīdijas maksāt, ņemot vērā izslauktā piena daudzumu,” uzskata rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Vilhelmīne Gargurne.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pieļauj, ka nākamajā gadā subsīdiju saņemšanai vairs nebūs govju ganāmpulka skaitliskais ierobežojums. Šogad saimniecībā vajadzēja būt vismaz septiņām govīm.
“Valsts subsīdijas jāsaņem arī vienas govs īpašniekam, ja govs ir pārraudzībā un gadā izslaukums nav mazāks par 3500 kilogramiem, lai gan izslaukuma lielums ir diskutējams. Ja veiksmīgāk iedarbināsim nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības programmu, ātrāk izzudīs nepieciešamība pēc šīs “vienas govs un valsts atbalsta”. Jāpārdzīvo šis starpposms, jo nevaram cilvēkus izstumt no lauksaimniecības,” uzskata M.Roze.
Uz lielāku valsts atbalstu cer arī bioloģiskās saimniecības. Šogad to atbalstam izlietos
100 000 latu, bet nākamajā gadā šai summai jābūt pieckāršai, jo divas reizes pieaudzis minēto saimniecību skaits.
“Valsts subsīdiju sadalei jābūt proporcionālai visām lauksaimniecības nozarēm, jo līdz šim laukos navdomāts par mazo zemnieku. Ir attīstāma uzņēmējdarbība un veidojami lauksaimniecības kooperatīvi. Šobrīd rajonā praktiski nav neviena pareizi veidota kooperatīva. Tajos jāapvienojas nevis lielākajiem ražotājiem, bet nelielajām zemnieku saimniecībām,” uzskata V.Gargurne.
Lauksaimniecības likums nosaka, ka valsts tiešais atbalsts zemniekiem nedrīkst būt zemāks par trīs procentiem no valsts budžeta kopējiem izdevumiem. Šogad subsīdijām bija atvēlēti 24,14 miljoni latu, bet 2003.gadā cerams, ka zemnieki saņems 26 līdz 27 miljonus. Subsīdiju jauno nolikumu apstiprinās mēneša laikā pēc valsts jaunā budžeta pieņemšanas.
“No viena cilvēka, kas strādā vienā konkrētā ministrijā, visu sagaidīt ir neiespējami. Latvijas lauku attīstība ir komandas darbs. Tikai tā iespējams izveidot vidējo iedzīvotāju slāni, kura šobrīd laukos nav,” saka V.Gargurne.
