Paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija ir visā pasaulē plaši izplatīta slimība. Pasaules attīstītajās valstīs paaugstināts asinsspiediens ir 25 līdz 30 procentiem pieaugušo iedzīvotāju, Latvijā – 44 procentiem.
Paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija ir visā pasaulē plaši izplatīta slimība. Pasaules attīstītajās valstīs paaugstināts asinsspiediens ir
25 līdz 30 procentiem pieaugušo iedzīvotāju, Latvijā – 44 procentiem.
70 procenti no visiem hipertensijas slimniekiem ir pensionāri.
Pieaugušam cilvēkam par normālu tiek uzskatīts asinsspiediens no 120 un 80 līdz 140 un 90 mm Hg (milimetri dzīvsudraba staba). Asinsspiediens zem minētās normas tiek vērtēts kā pazemināts, virs normas – kā paaugstināts. Tomēr praksē redzams, ka līdz ar vecumu asinsspiediens pieaug, sevišķi sistoliskais (augšējais, maksimālais). Palielinoties vecumam, ateroskleroze (hroniska artēriju slimība, kam raksturīga lipīdu (tauku un taukiem līdzīgu vielu) nogulsnēšanās artēriju sieniņās) kļūst aizvien izteiktāka, un, jo vairāk nosēdumu uz artēriju sieniņām, jo šaurāks to iekšējais diametrs un jo ar lielāku spēku sirdij jāsūknē asinis, lai tās riņķotu pa asinsvadiem.
Plašos pētījumos pierādīts – asinsspiediens virs 140 un 90 mm Hg būtiski palielina risku iegūt insultu un infarktu, jo aterosklerozes skartajos smadzeņu un sirds asinsvados var rasties nosprostojums un asinsrites traucējumi, kam bieži ir smagas sekas. Paaugstināts asinsspiediens veicina arī cukura diabēta un citu slimību rašanos.
Pazeminātam asinsspiedienam jeb hipotensijai ārsti parasti pievērš uzmanību, kad tas ir zem 105 un 60 mm Hg. Ar to ir grūtāk cīnīties nekā ar paaugstinātu asinsspiedienu. Mērena hipotensija atšķirībā no hipertensijas neapdraud veselību, vienīgi rada sliktu pašsajūtu. Sevišķi pašsajūtu pasliktina samazināta sistoliskā un diastoliskā (apakšējā, minimālā) asinsspiediena starpība, kurai normāli vajadzētu būt 40 mm Hg. Ja starpība ir stipri mazāka, piemēram, 20 mm Hg, cilvēks jūt pastiprinātu nogurumu, nespēku apātiju.
Kādas pazīmes liecina par paaugstinātu asinsspiedienu?
Hipertensiju mēdz dēvēt par kluso slepkavu, jo tai nav izteiktu specifisku simptomu jeb pazīmju. Vienīgās pazīmes, kas liek domām, ka cilvēkam ir paaugstināts asinsspiediens, saistītas ar galvu un redzi. Tās ir – galvassāpes, galvenokārt pakauša rajonā, bet var būt arī deniņos; galvas reibonis; ņirboņa acu priekšā, spiediena sajūta acīs.
Cēloņi un riska faktori
Hipertensija sekmē vairāku nopietnu slimību rašanos. Savukārt ir vairāki faktori, kas veicina asinsspiediena paaugstināšanos. Tie ir ateroskleroze, kuras attīstību aktivizē palielināts holesterīna un cukura līmenis asinīs, smēķēšana un alkohola pārmērīga lietošana.
Hipertensiju var izraisīt arī hormonāli traucējumi, piemēram, dažādas vairogdziedzera slimības, nieru patoloģijas, virsnieru audzēji un citas slimības. 95 procentos gadījumu paaugstināta asinsspiediena cēloņi nav zināmi, un to ārsti dēvē par primāro arteriālo hipertensiju.
Asinsspiediens paaugstinās līdz ar vecumu. 20 līdz 29 gadu vecumā hipertensija ir trīs procentiem sieviešu un 18 procentiem vīriešu, bet pēc 60 gadiem – jau 75 procentiem sieviešu un 76 procentiem vīriešu. Vērība asinsspiedienam būtu jāpievērš pēc 40 gadu vecuma, kad hipertensijas slimnieki ir 30 procenti sieviešu un 45 procenti vīriešu.
Asinsspiediena paaugstināšanos būtiski ietekmē liekais svars. No cilvēkiem ar normālu ķermeņa masu (ķermeņa masas indekss (ĶMI) līdz 25) hipertensijas slimnieki ir 17 procenti sieviešu un 33 procenti vīriešu. Ja ķermeņa masa ir palielināta (ĶMI 25-30), paaugstināts asinsspiediens ir 57 procentiem sieviešu un 61 procentiem vīriešu. Savukārt no pacientiem, kam diagnosticēta aptaukošanās (ĶMI virs 30), – jau 72 procentiem sieviešu un 80 procentiem vīriešu.
Liela nozīme ir profilaksei
Pārliecinoši ir pierādīti vairāki ikdienas dzīvesveida apstākļi, kas veicina hipertensijas rašanos. Tos novēršot, iespējams būtiski samazināt saslimšanas risku.
n Vārāmā sāls pārmērīga lietošana. Latvijas iedzīvotāji patērē vidēji no 10 līdz 12 gramu sāls dienā. Pētījumos pierādīts – ja šo daudzumu izdotos samazināt līdz pieciem gramiem, asinsspiediens populācijā samazinātos par 2,3mm Hg. Sāls optimālā diennakts deva atkarīga no ķermeņa svara un arī fiziskās slodzes, jo, ar sviedriem izdalās daudz sāļu. 70 kilogramu smagam cilvēkam sāls diennakts norma varētu būt aptuveni trīs grami, ja ķermeņa masa sasniedz 100 kilogramus – jau apmēram pieci grami.
Neveselīgs uzturs, kas satur daudz dzīvnieku tauku, kuri ir ne tikai gaļā, bet arī piena produktos. Dzīvnieku taukus vēlams aizstāt ar augu un zivju taukiem.
Nepietiekama fiziskā aktivitāte.
Smēķēšana un alkohola pārmērīga lietošana.
Lai asinsspiedienu noturētu normas robežās, tas regulāri jāmēra, turklāt piemērotos – pacientam ierastos – apstākļos. Pie ārsta vai aptiekā tas ne vienmēr ir iespējams. Asinsspiediena mērīšana mājās jeb tā dēvētā paškontrole visā pasaulē kļūst aizvien izplatītāka. Šādas iespējas paver tehnikas attīstība. Patlaban pasaulē ražo vairāk nekā 400 veidu aparātus, no kuriem aptuveni 160 paredzēti paškontrolei.
Kādu aparātu izvēlēties?
Visprecīzākie ir aparāti ar dzīvsudraba manometru, kurā rezultātu uzrāda dzīvsudraba stabiņš. Ar elektroniskajiem (automātiskajiem un pusautomātiskajiem) aparātiem var iegūt precīzāku rezultātu nekā ar mehāniskajiem, sevišķi ja mērījumu sev veic cilvēks pats. Elektroniskie aparāti, kas asinsspiedienu mēra uz apakšdelma, ir neprecīzāki par tiem, kuri asinsspiedienu mēra uz augšdelma. Nākamā problēma – kuru firmu ražojumus izraudzīties. Lai izpētītu dažādu aparātu precizitāti, Eiropas Hipertensijas biedrība izveidoja speciālu mediķu – neatkarīgu ekspertu – grupu, kas testēja pašu izvēlētus vairāku firmu modeļus. Atzinums par aparāta precizitāti un derīgumu lietošanai izteikts triju veidu vērtējumos: «ieteicams», «apšaubāms», «nav ieteicams».
Vērtējumu «ieteicams» saņēmuši šādi paškontrolei paredzēti aparāti, kas asinsspiedienu mēra uz augšdelma*, – “Omron HEM-705CP20”, “Omron HEM-722C26”, “Omron HEM-735C26”, “Omron HEM-713C27”, “Omron HEM-737 Intellisense28”.
No testētajiem paškontrolei paredzētajiem aparātiem asinsspiediena mērīšanai uz apakšdelma vērtējumu «ieteicams» nav saņēmis neviens. Iepriekš teiktais nenozīmē, ka aparāti, kas saņēmuši vērtējumu «apšaubāms» vai «nav ieteicams», nav lietojami, tie vienkārši nav tik precīzi.
Pirms iegādāties aparātu asinsspiediena mērīšanai, vēlams apjautāties, vai šis modelis ir neatkarīgu ekspertu testēts un kādi ir rezultāti.
Kā pareizi mērīt asinsspiedienu?
Pirmās divas nedēļas pēc medikamentozās terapijas uzsākšanas asinsspiediens būtu jāmēra četras reizes dienā. Pirmoreiz drīz pēc pamošanās, otrreiz divas stundas pēc zāļu iedzeršanas (no pulksten desmitiem līdz vienpadsmitiem), trešoreiz pēcpusdienā ap pulksten pieciem, ceturtoreiz vakarā pirms gulētiešanas (ap pulksten vienpadsmitiem vakarā). Kad kļūst skaidrs, ka terapija dod vēlamo rezultātu un asinsspiediens pazeminās, mērījumus var veikt vienu dienu nedēļā divas reizes – pirms un pēc zāļu lietošanas.
Jāņem vērā, ka asinsspiediens nav ilgstoši nemainīgs lielums, tas nepārtraukti mainās arī pavisam normālos apstākļos. Hipertensijas slimniekam jāzina tie brīži, kad asinsspiediens stipri paaugstinās, un tad tas noteikti jāizmēra, lai zinātu augstāko robežu.
VILNIS DZĒRVE, kardiologs, Latvijas Kardioloģijas institūta direktors (“Mans Īpašums”)
