Ministru kabinets līdz 1.jūlijam atlicis dzīvesvietas deklarēšanu, ko bija paredzēts sākt 1.janvārī, jo Latvijā pašvaldībās pilnībā vēl nav datorizētasistēma.
Ministru kabinets līdz 1.jūlijam atlicis dzīvesvietas deklarēšanu, ko bija paredzēts sākt 1.janvārī, jo Latvijā pašvaldībās pilnībā vēl nav datorizētasistēma. Tas apgrūtina pieeju iedzīvotāju reģistram. Pagastiem nepietiek līdzekļu datoru iegādei un norēķiniem par pieslēgumu.
“Šobrīd spēkā vēl ir noteikumi par pagaidu pierakstu un izrakstu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, lai pierakstītos vai izrakstītos no dzīvesvietas, jādodas uz pašvaldību,” stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Gulbenes rajona nodaļas vadītāja Zinaīda Borodkina. Dzīvesvietas deklarācija, kas, iespējams, stāsies spēkā pēc 1.jūlija, nenozīmē, ka cilvēks varēs dzīvot bez pieraksta. Z.Borodkina skaidro, ka deklarēties vajadzēs visiem tiem iedzīvotājiem, kas veiks iekšējo migrāciju viena rajona robežās, piemēram, no vienas mājas uz otru, vai no pagasta uz pagastu.
Zīmogu neiespiedīs
“Cilvēkiem, kas ir pierakstīti un zina, ka dzīvesvietu nemainīs, deklarēties nevajadzēs. Veicot pierakstu vai izrakstu, persona pašvaldībā par to saņems izziņu, jo ne vecā, ne jaunā parauga Latvijas pilsoņa pasē zīmogu nespiež. Ir gadījumi, ka cilvēkam, kam izdota jaunā parauga pase, kurā nav pieraksta, valsts iestādē jāpierāda dzīvesvietas adrese. Tādā gadījumā viņam jāuzrāda pašvaldības izdotā izziņa. Lai to saņemtu, ir jāmaksā 1,18 lati (kopā ar PVN). Kad spēkā būs likums par dzīvesvietas deklarāciju, tad minētā izziņa nebūs vajadzīga,” skaidro Z.Borodkina.Vadītāja paredz, ka problēmas radīsies personām, kuri no dzīvesvietas izlikti ar tiesas lēmumu un ilgu laiku nekur nav bijuši pierakstīti. Viņiem ir nepieciešama Ministru kabineta jaunā izraksta lapa, kas ir spēkā ar 2002.gada 1.februāri, vai vecā parauga izraksta lapa. Diemžēl viņiem to nav. Tās ir gan pazaudētas, gan vispār nav saņemtas un tamlīdzīgi. “Tas nozīmē, ka cilvēkiem būs grūtības ar pierakstu, jo darbinieki, kas pašvaldībās kārto šos jautājumus, nezina, kur konkrētā persona ir bijusi pierakstīta. Tāpēc jāierodas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rajona nodaļā, lai saņemtu izziņu no Iedzīvotāju reģistra par to, kur viņš bijis pierakstīts un vai pieraksts ir atjaunots. Par izziņas saņemšanu vienas darbdienas laikā jāmaksā trīs lati un pievienotās vērtības nodoklis, bet trīs līdz piecās darbdienās – lats plus pievienotās vērtības nodoklis.
Izsniegs personas apliecību
Ir apstiprināts personu apliecības vai identifikācijas kartes modelis un notiek izgatavotājfirmu vērtēšana. Pieteikušās trīs ārzemju firmas, kas piedāvā izgatavot apliecības atbilstoši Eiropas noteiktam drošības standartam.
“Personas apliecība no pases atšķiras pēc formāta, jo apliecība ir kartes, bet pase – grāmatiņas tipa dokuments. Personas apliecībā līdzīgi kā pasē būs vārds, uzvārds, kods, dzimums un tautība,” stāsta Z.Borodkina. Viņa prognozē, ka pirmās personas apliecības varētu saņemt, sākot ar 1.oktobri. Personas apliecība būs obligāts dokuments. Tikai tad, kad visiem būs izsniegtas personas apliecības, tad pase līdzīgi kā ārzemēs vairs nebūs obligāts dokuments, kā tas ir šobrīd. Jaunā parauga pase būs nepieciešama ceļošanai.
“Tomēr tas nenozīmē, ja ir personas apliecība un cilvēks nedomā doties ceļojumā, jaunā pase nav vajadzīga. To vajadzēs uzrādīt, deklarējot dzīvesvietu. Šobrīd pie mums ierodas daudz cilvēku, lai mainītu pasi, jo ir pagājuši desmit gadi un beidzies tās derīguma termiņš. Ir ļaudis, kas daudz ceļo un pasē trūkst vietas, lai iespiestu vīzu. Pasi vēlas saņemt arī bērni līdz 16 gadu vecumam, kuri ceļo,” skaidro Z.Borodkina.
Jāierodas kopā ar vecākiem
Z.Borodkina atgādina, ka jaunā pase ir jāsaņem, tiklīdz beidzies iepriekšējās derīguma laiks, kā arī jaunietim sasniedzot 16 gadus, vai bērniem līdz 16 gadu vecumam, kuri kopā ar vecākiem dosies ceļojumā. Ierodoties Pilsonības un migrācijas lietu departamenta rajona nodaļā, lai saņemtu pasi, līdzi jāņem fotogrāfijas pasei un vecā pase. Ja ir noslēgta laulība vai mainīts uzvārds, ir vajadzīgs to apliecinošs dokuments, piemēram, laulības apliecība vai šķiršanās apliecība.
“Bērniem vecumā līdz 16 gadiem,kam nepieciešama pase, arī vajadzīga fotogrāfija, dzimšanas apliecība un, ja ir bijis, tad iepriekšējais ceļošanas dokuments. Viņiem pēc pases obligāti jāierodas kopā ar māti vai tēvu, nevis kopā ar kādu no vecvecākiem. Lai pirmo reizi iesniegtu dokumentus pases saņemšanai, bērnam jānāk līdzi, jo, ja vien viņš nav mazs, viņam ir jāparakstās speciālā veidlapā,” stāsta Z.Borodkina.
Ja bērna vecāki objektīvu iemeslu dēļ nevar ierasties kopā ar bērnu, tad personai, kas viņus aizstāj, ir vajadzīga vecāku pilnvara vai dokuments par aizbildniecību vai adopciju. Sasniedzot 16 gadu vecumu, bērnu vietā neviens cits dokumentus iesniegt nevar.
Pieļauj vairākus izņēmumus
Ja cilvēks ir saistīts ar bankas darbībām, vai viņš pārstāv firmu, kur pase vajadzīga katru dienu, tad konkrētā persona raksta speciālu iesniegumu, kurā pamato dokumenta nepārtrauktu nepieciešamību. Laika posmā no dokumentu iesniegšanas līdz jaunas pases saņemšanai, persona var paturēt iepriekšējo pasi. Z.Borodkina stāsta, ka šādu gadījumu neesot sevišķi daudz. Saņemot jauno dokumentu, pārvaldes speciālisti iepriekšējo pasi caurdur.
“Ja cilvēks dzīvo ārpus rajona, piemēram, Rīgā, viņš pasi var saņemt arī Rīgā vienas vai četru dienu laikā,” skaidro Z.Borodkina.
Ja pasi saņemt ierodas pensionārs vai 1. un 2. grupas invalīds, tad viņam jāņem līdzi pensijas vai invaliditātes apliecība. Invalīdus, kas slimības dēļ paši nevar ierasties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, speciālisti apmeklē mājās vai rod citus risinājumus. ***
Fakti
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Gulbenes rajona nodaļas darbinieki 2002. gadā izsnieguši 1440 Latvijas pilsoņa pases. 981 ir jaunā parauga pase.
Izsniegtas 116 nepilsoņu pases. No tām 68 ir jaunā parauga dokumenti.
Bērniem līdz 16 gadu vecumam, kas ceļo, izsniegtas 192 pases. 12 no tām saņēmuši nepilsoņi.
