Lejasciema pagasta SIA “Rainis” ražošanas nozare ir piena lopkopība. Tās attīstībai un pilnveidei šogad iecerēts atvēlēt iespējami vairāk līdzekļu, lai kāpinātu piena ieguvi no katras brūnaļas.
Lejasciema pagasta SIA “Rainis” ražošanas nozare ir piena lopkopība. Tās attīstībai un pilnveidei šogad iecerēts atvēlēt iespējami vairāk līdzekļu, lai kāpinātu piena ieguvi no katras brūnaļas.
“Aizvadītais gads lauksaimniekiem iesākās cerīgi, jo valdība pieņēma vairākus mums būtiskus lēmumus un subsīdiju nolikumu, kā arī rada iespēju kompensēt sausuma radītos zaudējumus. Vienīgais mīnuss – nebija atālu, lai izganītu lopus, tāpēc rudens pusē samazinājās piena ieguve,” stāsta SIA “Rainis” valdes priekšsēdētājs Pēteris Gabranovs.
Pērn izslaukums no govs bijis 4773 kilogrami. Kāpinājums salīdzinājumā ar gada sākumu ir apmēram 450 kilogrami piena. Kopumā iegūtas 2259 tonnas piena. No tām 2045 tonnas realizētas akciju sabiedrības “Rankas piens” Rankas pienotavai kā augstākā labuma un pirmās šķiras produkcija. Tas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados. Paužot sapratni, P.Gabranovs atzīst, ka piensaimnieku atlīdzība ražotājiem par pārstrādei piegādāto produkciju varētu būt ātrāka. SIA “Rainis” pienu iegūst no 473 govīm, lai gan novietnēs iespējams izmitināt 500. Statūtsabiedrības vadītājs cer, ka plašākas iespējas radīs noteiktās kvotas piena ražošanā, jo tās garantētu produkcijas realizāciju.
“Šogad esam apņēmušies noturēties aizvadītā gada līmenī un strādāt vēl labāk. Lopiem izbarosim vēl vairāk kvalitatīvas barības, lai no katras brūnaļas iegūtu vairāk piena. Tas nozīmē, ka, palielinot lopbarības patēriņu, slauc vairāk piena, tāpēc pārējie izdevumi – par degvielu, patērēto elektroenerģiju un citu, nemainās,” rēķina valdes priekšsēdētājs. P.Gabranovs uzskata, ka panākumi nozares attīstībā būs atkarīgi no pašu spējas rēķināt, riskēt, pielāgoties konkrētai situācijai un iekarot tirgu.
P.Gabranovs stāsta, ka ik gadu statūtsabiedrībā samazinās strādātāju skaits. No sākotnējiem 270 cilvēkiem šobrīd nodarbināti 70. “Ražotājam, kas uztur valsti, darba apstākļi ir ievērojami smagāki, tāpēc ne visi tos iztur. Esam mazie uzņēmēji. Arī darba alga nav liela. Strādnieki saņem apmēram 74 latus. Vairāk nevaram atļauties maksāt,” saka priekšsēdētājs. Viņš ievērojis, ka izveidojusies situācija, kad būt par bezdarbnieku ir pat izdevīgi.
Pērn, izstrādājot projektu un gūstot tā finansiālu atbalstu – 1300 latu “Sapard” līdzekļu, “Upeskalna” slaucamo govju novietnei sarūpēti jauni slaukšanas aparāti.
“Nepacietīgi gaidām jauno valsts subsīdiju nolikumu, jo iecerēts iegādāties jaunu, ne pārāk dārgu lauksaimniecības tehniku, vai citu transporta vienību, kuras darbināšanai varētu izmantot dīzeļdegvielu,” par iecerēm stāsta P.Gabranovs.
Graudaugu audzēšanu uzskatot par nerentablu, saimniecība no tā atteikusies, platības atvēlot kultivētajām ganībām. “Lopbarību iepērkam no vietējiem ražotājiem, piemēram par tonnu siena maksājot 20 latus. Divas reizes mēnesī no Jelgavas saņemam 62 tonnas cukurbiešu graizījumu. Par kravu, kurā ir 31 tonna, maksājam 200 latus. Pērkam arī melasi un kombinēto spēkbarību. Lopiem cenšamies izbarot dažādu, bet sabalansētu barību,” stāsta P.Gabranovs. Priekšsēdētājs uzskata, ka SIA “Rainis” pastāvēšana ir atkarīga no cilvēkiem.
