Tuvojoties
ziemai un aktivizējoties vīrusiem, sāk parādīties arī ikgadējā
problēma – gripa. Daudziem neizjusts, citiem izslimots, gripas vīruss
ir ārkārtīgi bīstams ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Kā
jārīkojas, lai ar to nesaslimtu? Visefektīvākais izsargāšanās
veids ir vakcinācija.
Cilvēki
bieži gripu neuztver kā problēmu, ar kuru varētu saskarties paši,
tomēr nedrīkst aizmirst, ka šis vīruss izplatās ne tikai pa
gaisu, kā gaisa pilienu infekcija, bet arī kontaktu ceļā ar
rokām, no kurām vīruss tālāk nonāk mutē, degunā vai acīs. Šī
slimība nav vienkārša saaukstēšanās vai infekcija – smagāku
komplikāciju gadījumā no gripas, diemžēl, cilvēki pat ir gājuši
bojā. Gripa ir viena no izplatītākajām infekcijas slimībām
pasaulē. Salīdzinot ar citām, tā atšķiras ar izplatīšanās
ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu, kuru dēļ
gripas epidēmijas laikā pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēku
vēršanās pēc medicīniskās palīdzības.
Visbīstamākā
šī slimība ir tieši maziem bērniem, kuriem imūnsistēma nav
pietiekami nobriedusi, lai cīnītos ar vīrusu, kā arī gados
vecākiem cilvēkiem, kuru imūnsistēma ir novājināta, kā arī
viņiem nereti mēdz būt dažādas hroniskas saslimšanas, tādēļ
šīm vecuma grupām pote pret gripas vīrusu ir nepieciešama
obligāti. Lielākais gripas uzliesmojums ir uzreiz pēc jaunā gada,
janvāra otrajā pusē un februārī, tādēļ ir svarīgi vakcīnu
veikt laicīgi un būt drošiem, ka nenāksies sastapties un izjust
šo tik ļoti bīstamo infekciju.
Aicinu cilvēkus īpaši pievērst uzmanību savai veselībai un
nepakļaut riskam arī pārējos sabiedrības locekļus. Diemžēl
gripa ir nopietna infekcija, ar kuru nav iespējams cīnīties tik
viegli, kā ar kādu vienkāršu vīrusu. Gripas
atnākšanu pirmie sajutīs nevakcinētie bērni un vecāki cilvēki,
jo viņu organisma aizsargspēja nav pietiekami spēcīga, lai ar
vīrusu cīnītos, taču jāatzīmē, ka ar lūgumiem pēc palīdzības
pie mums vēršas visdažādākā vecuma cilvēki,
dažādās saslimšanas stadijās. Un tieši šādos gadījumos
ikviens nožēlo, ka nav laikus vakcinējies un pasargājis sevi
no infekcijas izraisītajām sekām.
Protams, ir svarīgi stiprināt
arī kopējo organisma aizsargspēju – sportojot, ēdot vitamīniem
bagātu pārtiku, kā arī regulāri mazgājot rokas, taču reizēm
arī šie profilakses pasākumi nav pietiekami, jo no gripas nav
pasargāts neviens no mums, lai arī cik ļoti censtos izolēties no
sabiedrības.
Vakcinācija palīdz cilvēka organismā izstrādāt
attiecīgās antivielas, un gadījumā, ja cilvēks nonāks kontaktā
ar gripas vīrusu, antivielas šo vīrusu inaktivēs un cilvēks
nesaslims. Nedrīkst aizmirst, ka vakcinācija pret gripu ir jāveic
katru sezonu, respektīvi, ik gadu, jo katru gadu gripas vīruss ir
citādāks, tāpēc arī cilvēkiem, kuri iepriekšējā gadā pret
to ir vakcinējušies, tas jādara atkārtoti. Viena neliela pote
spēj aiztaupīt nedēļām ilgas mocības, sāpes, komplikācijas un
tuvinieku pakļaušanu riskam.
Eksperti
noskaidrojuši, ka šī gada gripas epidēmija Latvijā būšot īpaši
smaga, jo tiek prognozēta ievērojami bargāka ziema nekā
iepriekšējā gadā, tādēļ cilvēkus aicinu nebūt
vienaldzīgiem pret savu veselību un pret bīstamo vīrusu
vakcinēties.
