Pēdējo
trīs gadu laikā Latvijā 12 pacientiem atklāta reta un bīstama slimība –
akromegālija. Tā ir saslimšana, kurai raksturīga pastiprināta augšanas
hormona izdalīšanās pieauguša cilvēka organismā. Saskaņā ar
endokrinologu datiem, šobrīd Latvijā uzskaitē ir 88 šādi pacienti, tomēr
Eiropas valstu akromegālijas reģistra dati
apliecina, ka mūsu valstī varētu būt aptuveni 150 – 260 neatklāti
akromegālijas slimnieki. Speciālisti brīdina, ka neārstēta šī slimība
var izraisīt nāvi, bet savlaicīgas atpazīšanas gadījumā to ir iespējams
apturēt.
„Savā
praksē konstatēju vidēji divus līdz trīs akromegālijas slimniekus gadā.
Parasti cilvēki ar savām sūdzībām griežas pie ģimenes ārsta. Ja rodas
aizdomas par akromegāliju, ārsts tos nosūta pie endokrinologa. Šī
iemesla dēļ ļoti liels uzsvars ir jāliek tieši uz ģimenes ārstu
izglītošanu. Daudz vairāk tad varētu savlaicīgi palīdzēt gan
akromegālijas, gan citiem reto slimību slimniekiem, ja endokrinologs
būtu tiešās pieejamības speciālists, jo pastāv risks, ka cilvēks tiek
ārstēts no slimības izraisītām komplikācijām, bet īstais cēlonis
patiesībā meklējams hormonālās izmaiņās cilvēka organismā,” stāsta
Madonas slimnīcas endokrinoloģe Rita Eglīte.
„Kā
jebkurai citai saslimšanai, arī akromegāliju ir „jānoķer” cik vien
iespējams laicīgi, jo tikai tad mēs varam ar vislielāko iespējamību
paredzēt labus ārstēšanas rezultātus. Uzskatu, ka ārstam būtu jāpievērš
uzmanība akromegālijai raksturīgiem simptomiem arī pusaudža vecumā, kad
pārmērīgu augšanu it kā neuztveram kā problēmu, bet tas var būt jau
pirmais signāls šīs nopietnās slimības izpausmei,” atgādina
endokrinoloģe Rita Eglīte.
Pirmie
redzamie akromegālijas simptomi ir akcentētas lūpas, uzacu pauguri, uz
priekšu izvirzīts apakšžoklis, deguna un ausu palielināšanās, parādās
atstarpes starp zobiem, āda kļūst biezāka, balss rupjāka, rokas un pēdas
kļūst lielākas. Izmaiņas ārējā izskatā notiek ļoti lēni un cilvēks pats
tās var nepamanīt. Tādēļ ir pareizi, ja uz šīm pārmaiņām izskatā norāda
līdzcilvēki vai ievēro ģimenes ārsts. Pie biežāk novērotajiem
simptomiem jāpieskaita arī jau pieminētā krākšana, galvassāpes un
plaukstu svīšana. Tos būtu jāatpazīst ģimenes ārstiem, veicot speciālas
asins analīzes un pēc tām nosūtot pie endokrinologa.
Akromegālija
būtiski ietekmē pacientu dzīves kvalitāti – 70% pacientu attīstās miega
apnojas sindroms, kad cilvēkam gulēšanas laikā uz brīdi apstājas
elpošana, ir pastiprināta krākšana; pēc 55 gadu vecuma ir lielāks resnās
zarnas audzēja risks, salīdzinot ar pacientiem bez akromegālijas. Ir
pierādīts, ka 80% neārstētu akromegālijas pacientu mirst no asinsrites
sistēmas slimībām, nesasniedzot pat 60 gadu vecumu. Akromegālijas
pacientu paredzamais dzīves ilgums ir par 10 līdz 15 gadiem mazāks.
Iespējamos akromegālijas simptomus iespējams konstatēt, atbildot uz vienkāršiem testa jautājumiem:
- Vai Jūsu gredzens vairs nav viegli pārslidināms pār pirkstu?
- Vai pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies Jūsu kurpju izmērs?
- Vai Jūs moka skaļa krākšana un tās laikā novērojamas pauzes elpošanā?
Ja
kaut uz vienu no šiem jautājumiem atbilde ir pozitīva, jādodas pie sava
ģimenes ārsta vai speciālista – endokrinologa. Ja izmeklējumi
apliecina, ka cilvēkam ir akromegālija, ārstēšanas galvenais mērķis ir
augšanas hormona normalizēšana asinīs. Atkarībā no situācijas, ārsti
nozīmē ķirurģisku iejaukšanos, staru terapiju, kā arī medikamentus, lai
samazinātu šīs slimības izraisītās komplikācijas un samazinātu mirstības
risku.
